Sākotnēji kosmosa kuģa starts tika vairākkārt atlikts, jo to patraucēja gan pēkšņa kuģa parādīšanās Kenedija kosmosa centra teritorijā, gan lielais vējš Meksikas līcī, gan tehniskas ķibeles. Tādējādi kosmosa kuģa "Orion" plānotā pacelšanās 4.decembrī tika vairākkārt pārcelta un notika 5.decembrī 14:05 pēc Latvijas laika. Tas bez aizķeršanās notika ar nesējraķetes “Delta četri” palīdzību no Kenedija kosmosa centra, lai atvērtu jaunu lapaspusi Visuma izpētes vēsturē.
Ja Starptautiskā kosmosa stacija (SKS) riņķo ap Zemi 431 kilometra augstumā, tad "Orion" pacelsies 15 reizes augstāk 5900 kilometru augstumā un sasniegs planētas orbītu, divreiz apriņķos to un nolaidīsies Klusajā okeānā, kas tā izpletņiem un karstumizturīgajām bruņām būs liels izaicinājums, lai vairākreižu lietojamo kapsulu "EFT-1" 2000 grādu temperatūras neskartu nosēdinātu okeānā. Plānotais lidojuma ilgums ir četras ar pusi stundas.
"NASA" uzsver, ka šis izmēģinājuma lidojums ir vēsturisks un plats solis misijai uz Marsu. Ar šo kuģi paredzēts pārsniegt līdz šim sasniegtās robežas, kuras apmeklējis cilvēks.
Šoreiz kosmosa kuģis ir bez apkalpes, taču tajā paredzētas vietas sešiem kosmonautiem un uz kuģa borta pirmajā lidojumā atrodas kapteinis Kirks, Dzelzsvīrs un citi simboliski tēli. Ja viss ritēs kā plānots, pēc bezpilota kuģa izmēģinājuma nākamie izmēģinājumi jau tiks veikti ar apkalpi.
“Tas ir jauns sākums Visuma izpētei ārpus Zemes orbītas un “Orion” ir būtiska tā daļa. Šis ir ļoti svarīgs izmēģinājuma lidojums. Labi, ka uz kuģa neatrodas apkalpe. Tas ļauj mums visas sistēmas maksimāli noslogot, lai pārliecinātos, ka viss strādā, kā iecerēts. Mums ir lieliski modeļi šeit pat uz zemes un ļoti daudz pasaulē labāko kosmosa mašinērijas ekspertu, bet tik un tā – brīdī, kad visas detaļas saliktas kopā un pienācis laiks sākt lidojumu, mums ir jāpārliecinās, ka viss strādā perfekti, pirms to izmantos cilvēku ekipāža," sacīja “Orion” projekta vadītājs Marks Geijers.
Vairāk nekā 40 gadus pēc ASV "Apollo" programmas, kuras ietvaros cilvēks pirmo reizi spēra kāju uz Mēness, šis projekts tiek īstenots ar domu apgūt jaunus apvāršņus kosmosa izpētē. Mērķis ir Marss, kur cilvēce jau nogādājusi pašgājējus robotus un zondes, bet ne cilvēku.
Jaunās paaudzes kosmosa kuģis "Orion" ir konusveida formas, un atgādina "Apollo" moduļus, taču šoreiz tas ir lielāks un ar jaunākām tehnoloģijām.
Paralēli tiek izstrādāta jauna raķete, kas būtu līdz šim jaudīgākā, un spētu kosmosa kuģi nogādāt līdz Marsam, un tā varētu būt gatava pēc diviem, līdz trim gadiem. "NASA" iecerējusi ar šo jaunās paaudzes kosmosa kuģi vispirms nogādāt cilvēku uz asteroīda - varbūt pat jau nākamajā desmitgadē un pēc tam arī uz Marsa, varbūt pat jau 30.gados.
Sākotnēji pirms šīs misijas bija iecerēta atkārtota nosēšanās uz Mēness, taču šis plāns tika atcelts.
Kopš "Apollo" Mēness programmas noslēguma pagājušā gadsimta 70.gadu sākumā, ne ASV, ne citas valstis nav sūtījušas kosmonautus tālāk par orbītām, kas atrodas dažu simtu kilometru attālumā no Zemes.
“Orion” tehniski ir līdzīgāks nevis vēl pirms pāris gadiem izmantotajiem ASV atspoļkuģiem, bet gan minētajam “Apollo” - kosmosa kuģim, kurš sešdesmito gadu beigās sasniedza Mēness virsmu un ļāva cilvēkam spert pirmo soli uz Zemes pavadoņa. “Orion” ir lielāks par “Apollo”, tā apkārtmērs sasniedz piecus metrus. Turklāt atšķirībā no “Apollo” to paredzēts izmantot vairākkārt.
NASA vadītājs Čārlzs Boldens nekavējās paziņot, ka šī ir Marsa ēras pirmā diena.
"Pirmo reizi vairāk nekā 40 gadu laikā šī nācija palaidīs kosmosa kuģi, kas ir paredzēts cilvēku nogādāšanai ārpus Zemes orbītas. Tas tiešām ir liels notikums," sacīja NASA vadītājs Boldens.
Kosmosa kuģis "Orion" un jaudīgās nesējraķetes izstrāde gan ir tikai sākums cilvēka nosūtīšanai uz Sarkano planētu. Vēl ir jāizstrādā moduļi, lai uzturētos uz Marsa, nogādātu nepieciešamos krājumus, un galu galā, jāizlemj, kā apkalpi vislabāk nogādāt atpakaļ uz dzimto planētu Zemi.
Pašlaik "NASA" jau četras reizes uz Sarkano planētu veiksmīgi nosūtījusi robotus visurgājējus, kas aprīkoti ar laboratorijām. Divi no tiem - “Curiosity” un “Opportiunity” joprojām ir aktīvi uz kaimiņu planētas virsmas un pašlaik meklē pierādījumus ūdens un dzīvu organismu eksistencei Marsa ģeoloģiskajā vēsturē. Zinātnieki pieļauj, ka pirms vairākiem miljardiem gadu Marss varēja būt daudz piemērotāks dzīvības eksistēšanai nekā pašlaik, kad plānās atmosfēras un vājā magnētiskā lauka dēļ planētas virsmu viegli sasniedz spēcīga kosmiskā radiācija.
