Kanādietis Džons Metnijs zaudēja savu roku pirms astoņiem gadiem cīņā ar vēzi, taču tagad viņš ir viens no kādas īpašas protēzes testētājiem. Uz protēzei pievienotajām aprocēm rakstīts "elektromiogrāfija" jeb saīsināti “Myo”. Tajās iestrādāti sensori, kas lasa nervu impulsu signālus un sūta datoram. Dators savukārt analizē, to, kādu kustību Džons grib veikt un nosūta uzdevumu protēzei. Rezultātā domas spēku iespējams pārvērst darbībā.
"“Myo” aproce spēj nolasīt vājos elektroniskos signālus, kurus rada centieni aktivizēt apakšdelma muskuļus. Tātad, ja es sev piemēram, saku – gribu savilkt roku dūrē un tad pavicināt to no labās uz kreiso pusi – tad manas smadzenes nosūta elektriskus impulsus caur nerviem, kurus spēj iztulkot šī ierīce,” skaidro “Myo” aproces izstrādātājs Stīvens Leiks.
Sākotnēji šīs tehnoloģijas primārais mērķis nebija protēžu pilnveidošana. Tā tika izstrādāta kā sistēma, kas atpazīst žestus un var tikt izmantota visdažādākajiem mērķiem, piemēram, ar žestiem ļaujot mūziķiem un dīdžejiem kontrolēt zāles apgaismojumu koncerta laikā.
"Šo tehnoloģiju izstrādājām citiem mērķiem, taču ir tik lieliski redzēt, ka to var izmantot ne vien izklaidei vai darba prezentācijām, bet arī ļoti nozīmīgu pārmaiņu veikšanai un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai," turpina Stīvens Leiks.
Tehnoloģijas, kas spēj atpazīt elektriskos impulsus - tātad zināmā veidā ļaujot nolasīt domas, nav jaunums, taču tas, kas atšķir “Myo” aproces, ir tās pieejamība, ņemot vērā, ka tās ir salīdzinoši lētākas par sarežģītākām iekārtām, kas izmanto elektrodu implantāciju.
