Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pabalsts iegrūž trūkumā

Gravitācijas viļņi ļaus ielūkoties Visuma vēsturē

Vēsturisks sasniegums astrofizikā: pirmo reizi novēro gravitācijas viļņus

Zinātnieki pirmo reizi vēsturē novērojuši Alberta Einšteina relativitātes teorijas vienādojumos ietvertos gravitācijas viļņus.  Šī fenomena novērošana tiek pielīdzināta Higsa bozona jeb tā sauktās Dieva daļiņas atklāšanai un tiek saukta par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem pēdējos gadu desmitos.

Tas bija 1915.gads, kad Einšteins apgāza kopš Ņūtona laikiem valdošo izpratni par laiku un telpu, kā arī masu un enerģiju, izveidojot vispārīgo relativitātes teoriju. Einšteins ielika pamatu jaunai astrofizikai, uz kura līdz pat šodienai būvēti zinātniskie atklājumi un visuma izpēte.

Tagad, gadsimtu vēlāk, divās ļoti dārgās un gadiem ilgi veidotās laboratorijās ASV izdevies novērot dzīvē vienu no šīs teorijas pamatelementiem. Ar sarežģītām lāzeriekārtām konstatēti gravitācijas viļņi jeb viļņošanās laiktelpā.

Gravitācijas viļņi rodas, kad visums piedzīvo kādu grandiozu notikumu, piemēram, kad eksplodē zvaigzne vai saduras divi melnie caurumi. Gravitācijas viļņi izplatās visumā ar gaismas ātrumu, pa ceļam saspiežot un izstiepjot laiktelpu. Šādu viļņu eksistenci jau pirms simt gadiem savā relativitātes teorijā bija paredzējis Alberts Einšteins. Taču viņš apšaubīja, ka kādreiz cilvēki spēs radīt pietiekami jūtīgas mērierīces, lai gravitācijas viļņus fiksētu. Šajā ziņā viņš kļūdījās. Pērnā gada 14. septembrī divās ASV laboratorijās sarežģītas un ilgi veidotas ierīces – lāzera interferometri – fiksēja gravitācijas viļņus. Šos konkrētos izraisījusi divu melno caurumu sadursme pirms 1,3 miljoniem gadu

Atklājums fascinējis arī Latvijas fiziķi Vjačeslavu Kaščejevu. "Otra nozīme, kura personiski uzrunā fiziķus, kas par melnajiem caurumiem mācās skolā, augstskolā, raksta par viņiem teorijas, ļoti, ļoti daudz domā kā par teorētisko laboratoriju, [Tagad ir] tiešais pierādījums, ka melnie caurumi a) eksistē, b) eksistē pāros un var divi saplūst vienā. Pats pārsteidzošākais un pats svarīgākais fizikā - viņu īpašības pakļaujas precīzi tiem vienādojumiem, kurus Alberts Einšteins uzrakstījis pirms 100 gadiem," komentē Kaščejevs.

“Šos gravitācijas viļņus radīja divi melnie caurumi, kas sadūrās, veidojot vienu melno caurumu pirms 1,3 miljoniem gadu. Tie konstatēti ar visprecīzākajiem mērinstrumentiem, kādi pašlaik pasaulē pieejami. Taču es gribu uzsvērt, ka tas nav stāsts tikai par gravitācijas viļņiem. Tas, kas ir patiešām aizraujoši, ir tas, kas mūs sagaida nākotnē. Tāpat kā pirms 400 gadiem, kad Galileo Galilejs vērsa savu teleskopu pret debesīm un atvēra jaunu ēru astronomijā, manuprāt, pašlaik mēs darām ko līdzīgu – mēs atveram jaunu logu uz Visumu – gravitācijas viļņu visumu,” stāsta LIGO observatorijas direktors Deivids Reitce.

Einšteins pierādīja, ka gaismas stari, kuriem nav masas un līdz ar to visumā nav iespējams lielāks ātrums par vakuumā vienmēr konstanto gaismas ātrumu, liecas masīvu ķermeņu ietekmē. Tas notiek, jo šie ķermeni iedarbojas uz laiktelpu, radot tajā gravitācijas viļņu. To attāli var pielīdzināt ūdens viļņiem, kurus rada iedarbība uz tā virsmas.

Piecdesmit gadus šos gravitācjias viļņus zinātnieki nespēja konstatēt un daudziem tas pat šķita neiespējami, taču tagad tas ir beidzot izdevies. Un zinātniekiem, kas pie tā strādājuši, Nobela prēmija fizikā, visticamāk, jau faktiski ir kabatā. 

Saistītie raksti
4 komentāri
Post-students
Prieks, ka šoreiz zinātniski būtisks notikums ticis atspoguļots arī LSM.lv! Cerams, ka šī tendence saglabāsies arī nākotnē. Ja vajag drukātājus - dodiet ziņu :)
Nobela prēmiju
raksta autoram neredzēt kā savas ausis, droši vien skolā fizika viņam bija izvēles priekšmets.
Gaismas staru
noliekšanos Saules gravitācijas ietekmē samērīja jau 1919. gada 29. maijā pilna Saules aptumsuma laikā. Bet gravitācijas viļņi ir kaut kas drusku cits, un tos tiešām pirmo reizi tieši nomērīja pagājušā gada maijā, kaut gan netieši tuvo dubultzvaigžņu novērojumos tos konstatēja jau pirms 40 gadiem. Gravitācijas viļņu avots klasiskajā relativitātes teorijā ir masu mainīgs paātrinājums. Uzskates līdzeklis: https://www.youtube.com/watch?v=4GbWfNHtHRg P.S. Šis jautājums ir saistīts ar ne mazāk interesantu tēmu - ar gravitācijas ātrumu. Iespējams, jaunā metode ļaus to samērīt arī to.
Gravitācijas vilnis
un tu būtu tas Nobela prēmijas īpašnieks :)))
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti