„Nu, ir arī modernāki eksperimenti, kur zinātniekiem ir izdevies apturēt gaismu uz minūti, zinot, cik ātri skrien gaisma. Tas ir milzīgs sasniegums!'' saka Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde.
Zinātnieku nakts ir laba iespēja vērot interesantus gaismas pielietojuma demonstrējumus tieši studentu darbos, jo nereti bakalaura un doktora darbi plašāku publiku tā arī neierauga.
Piemēram, Jānis ir izgatavojis tehnoloģiju, kas ar 3D palīdzību atpazīst cilvēka seju, apkopojot informāciju neironu tīklos. Atklājums noderēšot medicīnā. „Ir dažādas autisma slimības, kur var izmantot šīs kameras - kur bērniem labāk ir skatīties datorizētu, sevis reprezentējošu modeli. Šeit arī var to izdarīt, jo, reģistrējot sejas vaibstus, mēs modelim varam likt attaisīt - aiztaisīt muti ciet un bērnam ir vieglāk komunicēt,” norāda Ventspils Augstskolas absolvents Jānis Hofmanis.
Savukārt Atis Celmiņš ir radījis rotējošu globusa tipa displeju, kas ir vienlaikus arī viņa bakalaura darbs. „Pielietojums ir reklāmas variantos. Kad būs pabeigts, būs iespējams tekstu atainot. Mērķis ir pētīt - kā attēlus apliekt ap sfēriskiem objektiem,” viņš paskaidro.
Roboti, gaismas diodes, rotējoši displeji un pat neliels studentu izgatavots satelīts - ar šo iesaistīšanos Zinātnieku nakts publiskajā pasākumā ventspilniekiem bija iespēja iepazīt praktisku rezultātu eksakto studiju programmām. Ar praktisko zinātni studenti saskaras, arī izmantojot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra kompleksu, kas nodots Ventspils Augstskolas rīcībā un nesen piedzīvojis nopietnu modernizāciju.
