Lūkojoties zvaigznēs, jāapzinās, ka katra no tām ir unikāls veidojums – par to runā vadošais pētnieks Juris Kalvāns. Mēs tās varam salīdzināt ar cilvēkiem, kuri radušies katrs savā unikālajā vidē un attīstījušies dažādos apstākļos.
Konkrētie pētījumi papildina jau zināmo par dzīvības rašanos uz Zemes. Juris Kalvāns norādīja uz astroķīmijas nozīmi nākotnē: „Nezinu, cik tālu šī nozare attīstīsies. Pirms vairākiem gadiem pasaulē bija desmit uzņēmumi, kuri būtībā nodarbojas ar komētu un asteroīdu rakšanu. Šie pētījumi palīdz saprast, ja mēs novērojam, kas šajā komētā ir iekšā. Mans pētījums saistīts ar starpzvaigžņu ledu un attiecas uz komētām. Var izdibināt vēsturi un vai ir vērts rakt.
Astroķīmija, kas tagad šķiet pilnīgs kosmoss, nākotnē var kļūt par ļoti pielietojamu, par ekonomisku inženierzinātni."
Pētnieka mērķis gan nebija asteroīdi vai zvaigznes, bet starpzvaigžņu putekļi un ķīmiskie procesi uz to virsmas. „Es nodarbojos ar astroķīmiju. Mani interesē, kas notiek starpzvaigžņu ledū uz starpzvaigžņu putekļiem. Kosmosā viela ir ļoti retināta, sastāv no gāzes, kas pamatā ir ūdeņradis, 10% hēlijs, 0,2% masas citi elementi, no tiem savukārt aptuveni 1% ir cietie putekļi – dzelzs, akmens, ogle. Otrs procents aptuveni ir gāzes vaidā kā brīvi atomi vai dažas stabilas molekulas,” skaidroja pētnieks.
Juris Kalvāns uzsvēra, ka tas ir teorētisks pētījums. Līdz ar to rūpīgi pētīti daudzi literatūras avoti, ko novērojuši citi autori. Būdams ķīmiķis, viņš redz detaļas, kādu šajos pētījumos pietrūkst.
Ir maz pētīta kosmisko staru mijiedarbība ar starpzvaigžņu putekļiem. „Man interesē arī daudz kas cits, bet tas, kas saistošāks un pazīstamāks normāli cilvēkiem, ir tas, ka tur var izveidoties vielas, no kurām daļēji varbūt radusies dzīvība uz Zemes,” pauda pētnieks.
Viņš skaidroja, ka projektā aprēķināts, cik bieži un tieši līdz kādai temperatūrai kosmiskie stari uzsilda putekļus. Aprēķiniem vajadzīgie dati daļēji tika ņemti no mērījumiem, ko veica kosmiskā zonde “Voyager 1”. Šī zonde tika palaista 1971. gadā.
“Tā ir palaista sen, bet dati ir nesen, jo tagad ir izlidojusi no Saules heliosfēras. Tas ir rajons kosmosā, kur dominē Saules starojums. Līdz ar to spēj izmērīt to, kas notiek ārējā kosmosā. Tie ir dati, kas mani interesē un noder, tos vairs neietekmē, kas nāk no Saules vai mazāk ietekmē,” pastāstīja Kalvāns.
Pētījuma veikšanai Ventspils Augstskolas institūta „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” ieviestā pēcdoktorantūras projekta īstenošanai saņēmis Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu 85% apmērā, kopējās projekta izmaksas pārsniedz 130 tūkstošus eiro.
Līdz šim sagatavotas piecas zinātniskas publikācijas, un vēl viena ir sagatavošanas procesā. Raksti ir publicēti augstākā zinātniskā līmeņa Eiropas un ASV izdotajos astrofizikas zinātniskajos žurnālos.
