Divi teleskopi Havaju salās un Čīlē atraduši Venēras biezajos mākoņos pazīmes par fosfīna klātbūtni. Fosfīns ir gāze, kuras avots uz Zemes ir dzīvība. Gāze saistīta ar mikrobiem, kas mēdz dzīvot dzīvnieku zarnās vai tādā bezskābekļa vidē kā purvos.
Fosfīnu var iegūt arī rūpnieciski, taču uz Venēras, kur virsmas temperatūra pārsniedz 400 grādu, nav nekādu fabriku.
Šonedēļ zinātniskajā žurnālā “Nature Astronomy” publicētajā pētījumā tā autori norādīja, ka šo atklājumu nevar uzskatīt par pirmo pierādījumu dzīvībai uz citas planētas, tomēr pagaidām arī nav atraduši labu izskaidrojumu par ķīmisku vai ģeoloģisku avotu fosfīnam Venēras atmosfērā, kurā nebūtu iesaistīta dzīvība.
Iespējamo atklājumu skaidroja pētījuma līdzautore, Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta astrofiziķe un planētu zinātniece Sāra Sīgere: “Nezinām, kāda izskatītos dzīvība uz Venēras. Varam pieņemt, ka tā atrodama mākoņos, kur temperatūra ir piemērotāka. Jo Venēras virsma ir tik karsta, ka uz tās nekas nevarētu izdzīvot. Mēs domājam vai mēs spekulējam, ka tas varētu būt kaut kas mikrobiāls.
Kaut kas tik mazs, ka var dzīvot šķidruma pilienos, kuros var būt pasargāts no apkārtējās vides.”
Pētnieki spriež, ka šādi apstākļi varētu būt Venēras blīvajā, galvenokārt no oglekļa dioksīda sastāvošajā atmosfērā 50 kilometrus virs planētas virsmas. Šajā augstumā ir istabas temperatūra un atmosfēras spiediens kā uz Zemes. Arī pilieniņi, kuros ir mazliet ūdens, bet pārsvarā sērskābe. Fosfīna gāze varētu nākt no mikrobiem vai vienšūnas organismiem, kas šajos pilienos nodzīvo visu mūžu, pauduši pētījuma autori.
