Kompānijas "SpaceX" dibinātājs un vadītājs ir pazīstamais uzņēmējs Īlons Masks, kuram pieder arī elektroautomobiļu ražotne "Tesla". Tāpēc simboliski, ka vakardienas izmēģinājumā kosmosā tika nogādāta viņam piederoša sarkana sporta automašīna.
Pie tās stūres novietots manekens, uz vadības paneļa ir uzraksts "Nekrītiet panikā", bet no mašīnas skaļruņiem skan Deivida Bovija dziesma "Life on Mars?".
Līdz šim lielākās un jaudīgākās raķetes veiksmīgā palaišana izplatījumā apstiprina augošās tehniskās spējas nogādāt kosmosa kuģus uz Mēness vai pat Marsa. Septiņus gadus pēc ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras attīstītās atspoļkuģu programmas beigām to paveicis uzņēmums “SpaceX”.
Abu šo projektu idejiskais un filantropiskais tēvs, biznesa magnāts, inženieris un daudzuprāt viens no ietekmīgākajiem mūsdienu prātiem, Īlons Masks sacīja, ka ir "neiedomājami lepns par “SpaceX” komandu".
"Viņi veica fantastisku darbu, lai izveidotu vismodernāko un lielāko raķeti pasaulē. Es joprojām cenšos aptvert to, kas noticis, jo tas šķiet tik sirreāli. Man visu laiku galvā bija aina ar lielu sprādzienu uz palaišanas iekārtas, aizripojošu riepu un “Teslas” logo, kurš pēc sprādziena piezemējas kaut kur ar plakšķi. Par laimi tas nenotika,” sacīja Masks.
Pēc lidojuma divas nesējraķetes tika veiksmīgi nosēdinātās uz zemes, bet trešā nedaudz novirzījās no kursa un iekrita okeānā.
Īpašs simbolisms saistīts arī ar raķetes palaišanas platformu – tā ir tieši tā pati, no kuras pirms gandrīz pusgadsimta Zemi atstāja Apollo 11. misija, kas veica pirmo cilvēka nosēšanos uz Mēness.
Tikmēr “SpaceX” plāni ir vēl tālejošāki – kompānija par savu galveno mērķi izvirzījusi civilizācijas kļūšanu par multiplanetāru un nosaukusi ļoti ambiciozus datumus – nosūtīt uz Marsu pirmo kravu pēc četriem gadiem, bet pirmos cilvēkus – jau 2024.gadā. Tad arī tiktu veikti pirmie darbi pastāvīgas Marsa kolonijas izbūvei.
Valdību plāni tik ambiciozi nav – gan NASA, gan Eiropas Kosmosa aģentūra ilgtermiņā plāno cilvēka misiju uz Sarkanās planētas aptuveni šī gadsimta trīsdesmito gadu vidū.
Pašlaik uz Marsa atrodas divi strādājoši amerikāņu izpētes roboti, bet planētas orbītā riņķo četras ASV un Eiropas Kosmosa aģentūras starpplanētu zondes.
