Darbs pie atraduma turpināsies divu nedēļu laikā, lai saglabātu atradumu, fiksētu to un iemarķētu pilsētas kartēs, pastāstīja arheologs Lūsēns.
"Arheoloģija joprojām nebeidz pārsteigt," sajūsmināts par 17.-18.gadsimta atradumu ir Mārtiņš Lūsēns, kurš pastāstīja, ka savulaik ejas tikušas būvētas tamdēļ, lai varētu iziet no pilsētas pa apakšu, nerāpjoties pāri pilsētas valnim.
Līdzīgs ejas fragments vasaras otrajā pusē atklāts arī Latvijas Nacionālās operas skvērā. Iepriekš eju fragmenti atklāti arī pie Pankūku bastiona, Smilšu bastiona, viesnīcas "Rīdzene". Mārtiņš Lūsēns kā īpašu nosauca Rīgas pils Mīnu galeriju, kur bijušas noslēptas pulvermucas, kas paredzētas tam, lai galējas nepieciešamības gadījumā uzspridzinātu un iebrucējam radītu ievērojamus zaudējumus.
Mūsdienās ir maz vietu, kur šādas ejas būtu saglabājušās pilnā garumā, jo Rīga piedzīvojusi pārbūvi, tai skaitā, dažādu komunikāciju ieviešanu, skaidroja Mārtiņš Lūsēns. Vislabāk priekšstatu par ejām pilsētas mūros var gūt vēsturiskajās kartēs.
Mākslīgi veidotais Pilsētas kanāls iezīmē Rīgas militāro nocietinājumu robežu, aiz kura savulaik tikusi nojaukta apbūve un drošības nolūkos izveidota pārskatāma zona - kanālmalas apstādījumi, Esplanāde un citi parki. 19.gadsimta septiņdesmito gadu sākumā fortifikācijas sistēma tika nojaukta.
