"Situācija noteikti ir ļoti bēdīga. Par precīzu skaitu domas noteikti dalās, bet jau kopš 2000. gada ir runa, ka līdz 2100. gadam varētu izzust puse vai pat 90% no visām pasaules 6000 valodām. Neviens jau nevar tieši zināt, bet skaits ir ticams," atzina Balodis.
Vienlaikus pētnieks skaidroja, ka nav iespējams arī ļoti precīzi noteikt, cik vispār pasaulē ir valodu. Arī Latvijā ik pa laikam tiek lauzti šķēpi par to, vai latgaliešu runas veids ir atsevišķa valoda vai tikai dialekts. Līdzīgi ir citur pasaulē, tāpēc valodu skaits dažādos dokumentos ir robežās no pieciem līdz pat astoņiem tūkstošiem. Liela daļa no tām ir izzūdošas.
"Runājot par šo jautājumu, kāpēc šīs valodas ir apdraudētas un kur tās visvairāk ir apdraudētas, daudzās vietās tā grūtība ir tāda, ka principā lielās valodas dominē plašsaziņas līdzekļos un mazajām valodām vienkārši šajā kontekstā ir grūti konkurēt," skaidroja valodnieks.
Līdz ar to jaunieši bieži vien izvēlas izmantot, piemēram, angļu valodu, jo tā ir viņu ikdienas valoda sociālajos tīklos, medijos.
"Mazām valodām un to runātājiem vienmēr mazliet vairāk jāpiestrādā, lai varētu savu valodu lietot ikdienā," norādīja Balodis.
"Es domāju, ka katrā laikmetā ir bijusi šī problēma, bet varbūt tieši šajā laikmetā tā ir īpaši akūta un izteikta. Cilvēkiem, kas dzīvoja laukos vai paši savā kopienā, kuriem nebija jāsaskaras ar cilvēkiem no ārpuses, bija vieglāk lietot pašiem savu valodu. Tad nebija tik svarīgi, vai visi prot kādu lielāku valodu," viņš skaidroja.
Tādos apstākļos cilvēks varēja nodzīvot visu mūžu, runājot tikai vienā valodā; mūsdienās tas vairs nav iespējams.
Vienlaikus, lai gan mūsdienās mazo valodu izzušanas problēma ir izteiktāka, arī iespējas vērst situāciju par labu kļūst arvien attīstītākas.
Piemēram, tehnoloģijas ļauj mazas, šaurā lokā runātas valodas ielikt jomās, kurās tām ir grūti konkurēt ar lielajām valodām – viedtālruņos, sociālajos medijos un citur. Tāpat tehnoloģijas var palīdzēt ikdienā ātri atrast kādas konkrētas valodas formas, apgūt valodu, trenēties tās izrunā, stāstīja Balodis, uzsverot, ka uz tehnoloģijām gan nevajadzētu paļauties pilnībā.
"Valodas nākotne ir tajā, kas tajā valodā runās. Ja šobrīd ir tādi apstākļi, ka kādā valodā bērni vispār nerunā, tad tās nākotne, – vienalga, kādas tehnoloģijas tiks radītas, noteikti būs ļoti sarežģīta.
Tehnoloģijas var būt balsts, bet diemžēl, ja nav runātāju, tehnoloģijas valodu pašas par sevi neizglābs," vērtēja valodnieks.
Viņš atklāja, ka Lībiešu institūtā arī tiek strādāts pie tehnoloģiju rīka, kas palīdzētu ērti apgūt lībiešu valodu. Pētnieki lēš, ka lībiešu valodā šobrīd runā vien aptuveni 20 cilvēki, taču tās pamatus zina ap 200.
"Es domāju, ka lībiešu valodai ir ļoti labas izredzes nonākt tādā stadijā nākotnē, kad varētu atkal būt aktīvāki runātāji, jo man liekas, ka Latvijā cilvēki saprot lībiešu valodas vērtību, – ka tā ir viena svarīga daļa no mūsu mantojuma. Es domāju, ka nākotnē būs citi cilvēki, kā es, kas nav lībieši, bet kas vēlēsies palīdzēt šo valodu turpināt, uzturēt, atdzīvināt, iemācoties runāt lībiski," vērtēja valodnieks.
