Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Monogrāfija sniedz ieskatu sociālās dzīves aspektos Pirmā pasaules kara laikā Latvijā

Zināmais nezināmajā

Pētniece: Gaisa kvalitāte skolā var ietekmēt iespējas iegūt labāk apmaksātu darbu nākotnē

Pētniece: Vīrusu pasauli savā daudzveidībā nepārspēj nekas

 Vakcīnas pret Covid-19. Kopīgais un atšķirīgais iedarbības mehānismā

Radot vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, farmācijas kompānijas izmantoja metodes, par kuru drošumu absolūti nav jāuztraucas, Latvijas Radio raidījumam "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra studiju direktors un vadošais pētnieks, profesors Kaspars Tārs.

Visas Covid-19 vakcīnas ir efektīvas

Koronavīruss ir ribonukleīnskābi (RNS – lielmolekulārs organisks savienojums — raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu) saturošs vīruss, ko raksturo uz āru izvirzīti proteīna pīķi, kas klāj vīrusa virsmu.

Koronavīruss ir samērā pateicīgs objekts vakcīnām, jo ir pilnīgi skaidrs tās mērķis – S jeb pīķa proteīns. Tagad zinām dažādus tā variantus – Anglijas, Indijas uc. Varbūt pret šiem paveidiem vakcīnas var nebūt tik efektīvas kā pret tā dēvēto izejas vīrusu, bet jebkurā gadījumā tās darbojas, jo vīrusi ir ļoti līdzīgi.

Tas bija ļoti svarīgi Covid-19 vakcīnu izstrādē, un to izstrāde liecina, ka ne vienmēr pret vīrusa izraisītu saslimšanu cilvēka organismā jāievada novājinātas vīrusa daļiņas. Iespējami arī citi mehānismi.

Kā norādīja profesors Tārs: “Nav obligāti jāievada viss vīruss – varam ievadīt šo virsmas pīķa proteīnu vai pat tikai daļu no tā, lai cilvēka organismā rastos antivielas, kas strādās arī pret pašu vīrusu.”

Izstrādājot vakcīnu, bija svarīgi panākt organisma imūno atbildi pret vīrusa izmantotajām, uz ārējās virsmas esošajām olbaltumvielām – pīķa proteīnu. Tātad tas organismam ir “jāparāda”, un dažādajām vakcīnām atšķiras tikai veids, kā tas tiek panākts. Proteīnu iespējams injicēt jau gatavu vai novājināta vīrusa sastāvā, vai arī likt to organismam izstrādāt pašam.

Rietumvalstīs šobrīd ir divu veidu vakcīnas pret Covid-19. Ir adenovīrusu vektoru vakcīnas, pie kurām pieskaitāma “AstraZeneca”, “Johnson & Johnson”, kā arī “Sputnik V”. Visām šīm vakcīnām tehnoloģija ir vienāda.

Vēl ir mRNS vakcīnas – “Pfizer” un “Moderna”. Tā kā vīruss pats neko nevar izdarīt, tas tikai izmanto šūnu mašinēriju, lai pats sevi izveidotu, tajā skaitā arī pīķa proteīnu. Vīruss iebaro šūnai savu genomisko mRNS un no tā tiek izveidoti visi vajadzīgie proteīni, tajā skaitā arī pīķa proteīns.

Tas, ko dara vakcīnu izstrādātāji – paņem mRNS, bet tikai to gabalu, kas pīķa proteīnu kodē, nevis visu vīrusu, un to iebaro šūnām. Vēlāk šūna izveido pīķa proteīnu un organismā pret to izveidojas imūnā atbilde. Tas attiecas uz “Pfizer” un “Moderna” vakcīnām, kuras ir ļoti līdzīgas, arī efektivitātes ziņā.

Jāpiebilst, ka neviena mRNS vakcīna līdz šim nebija ieviesta lietošanā, tās ir bijušas dažādās izstrādes stadijās. Vakcīnu speciālistu aprindās pat pastāvēja viedoklis, ka diez vai kas labs no šāda veida vakcīnās sanāks. Bet sanāca.

Izmanto šimpanzes adenovīrusu

Tā dēvētās adenovīrusu vektoru vakcīnas ir jauna tehnoloģija, kuras izveidošanas princips ir mazliet citādāks. “Ņemam adenovīrusu, kas izraisa iesnām līdzīgus simptomus. Adenovīrusa vektora vakcīnu izstrādē izmantotie adenovīrusi tiek pārveidoti, lai padarītu tos drošus un efektīvus izmantošanai cilvēkiem. Tas tiek paveikts, izdzēšot noteiktas vīrusa genoma daļas, lai vīruss nevarētu vairoties un izraisīt infekciju. Šādu vakcīnu ražošanas process ir arī vienkāršāks."

“Šim nolūkam izmanto adenovīrusu, kas izraisa iesnām līdzīgus simptomus. Vīruss kodē savus proteīnus, un tiem tiek pievienoti fragmenti, kas nodrošina vakcīnas efektivitāti. Tādējādi rodas kaut kas līdzīgs hibrīdvīrusam. No vīrusa izņemtas daļas, ar ko tas vairojas,” skaidroja profesors, piebilstot, ka, piemēram, “AstraZeneca” izmanto šimpanzes adenovīrusu, jo pastāvēja bažas, ka ar cilvēku adenovīrusiem vairums ir pārslimojuši, un organismā jau izveidojušās antivielas.

Līdz ar to pēc šādas potes izmantošanas organisma antivielas tūdaļ pat iznīcinātu vakcīnu un tai nebūtu nekāda efekta. Taču ar šimpanzes adenovīrusiem gan cilvēki diez vai ir slimojuši.

Krievijas vakcīnas “Sputnik V” izstrādātāji ir izmantojuši pat divus adenovīrusa tipus gadījumam, ja pirmais “nenostrādā”, tad “rezervē” ir otrais.

Jaunas pieejas vakcīna

Ja salīdzinam adenovīrusa vektora un mRNS vakcīnas, atsaucoties uz Kaspara Tāra teikto, starp tām teorētiski nevajadzētu būt lielām atšķirībām, jo galarezultāts ir vienāds. Organisms ierauga to pašu proteīnu. Iespējams, atšķiras šūnās saražotais proteīna daudzums, un procentuālā efektivitāte starp vakcīnām nedaudz atšķiras, “Pfizer” un “Moderna” vakcīnām ieņemot vadošo lomu efektivitātes ziņā.

Nav iespējams pateikt vienu konkrētu iemeslu, kāpēc pēc vienas potēšanas reizes kādam cilvēkam rodas blaknes, bet citam ne. Profesors norāda, ka “Moderna” un “Pfizer” vakcīnas gadījumā blaknes varētu veidoties pret tauku lodīti, kurā iepakota mRNS, taču tas var būt ļoti individuāli un blaknes var neveidoties nemaz. Tomēr aizspriedumi pret abu veidu vakcīnām novērojami joprojām. Kaspars Tārs skaidro, kāpēc tam nav pamatojuma.

“Neredzu īpašu pamatu satraukumam, jo lielākā daļa cilvēku ar vienu vai otru adenovīrusu ir izslimojuši, ar iesnām bieži slimojam, kas gan nav no izplatītākajiem adenovīrusu veidiem. Esmu pārliecināts, ka 90% Latvijas iedzīvotāju ir izslimojuši šo adenovīrusu, un domājuši, ka tās iesnas vien ir. No tā mēs nebaidāmies, bet no vakcīnas nez kāpēc baidāmies. Turklāt vakcīnā vīruss nav aktīvs, tas ir aktīvs tik lielā mērā, lai iekļūtu šūnās un uzproducētu pīķa proteīnu, bet tas nevar vairoties. Tāpēc nekādām bažām pamata nav.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt