Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
1912. gadā šie termini jau vairs nebija precīzi. Aparatūras konstrukcijā izmantoja daudz vadu, tāpēc nosaukums "bezdrāts" šķita pilnīgi nevietā. Un tā šajā gadā Londonas Starptautiskā radiotelegrāfistu kongresa dalībnieki nolēma elektromagnētiskos viļņus raidošo un uzturošo aparātu apzīmēšanai lietot vārdu "radio".
Tomēr cilvēce vēl ilgi nebija pasargāta no pārpratumiem. Jo, piemēram, radiators – iekārta, kas izstaro siltumu, tāpat rādijs – metāls, kas izstaro gamma starus. Tad kāpēc nevarētu arī šo apzīmējumu saistīt citās lietās? Tā 1915. gadā vairākās Eiropas valstīs pārdeva dažādus elektriskos piederumus un baterijas, nosaucot tos par... radio. Bet 1916. gadā – gramofonus, autoriepas un velosipēdus.
Arī Latvijā neiztika bez kļūdām. Nezināšanu bieži vien pavadīja vēlme reklamēt preces ar modernu vārdu palīdzību. Bija elektromasāžas aparāts "Radio lux", kabatas baterija "Radio", bet 1925. gadā pat radās kinoteātris "Radio Modern"! Skaņu kino, ko nosauca par "radio kino", tad vēl nebija – tas parādījās tikai pēc kādiem trim gadiem.
Marijas ielā atvēra ātrās apavu labošanas darbnīcu "Radio".
Pat kādai vārāmās sāls šķirnei deva nosaukumu "Radio sāls"!
Tagad mēs droši vien iedomātos, ka no tās nāk radioaktivitātes briesmas, bet iedomājās jau arī tajos laikos: daudzi bailīgi staigāja apkārt ar radioaparātiem, meklēdami, kur tas rādijs noslēpts un vai šis aparāts neizstaro nāves starus...
Tajā pašā laikā jau pieminētajā 1925. gadā Rīgā, Brīvības un Merķeļa ielas stūrī tika atklāta kafejnīca "Radio" – tur, kur kādreiz atradās "Sakta". Tur par nelielu samaksu varēja saņemt radioaustiņas un turpat pie galdiņa paklausīties kādu pārraidi. Austiņas izmantoja arī kafejnīcā dejošanai – pie griestiem bija konstrukcija, no kuras stiepās vadi uz austiņām, dejotāji uzlika austiņas un varēja veikt nelielu daudzumu kustību. Taču radio eksotikas laiks neturpinājās ilgi, jo jau nākamajā gadā Latvijas Radio ienāca daudzi cilvēki, un šis vārds zaudēja pievilinātāja lomu.
(Atgādināsim, ka 1925. gada 1. novembrī ar operas "Madama Butterfly" translāciju oficiāli tika atklāts toreizējais Latvijas Pasta un telegrāfa departamenta Rīgas radiofons.)
Vienīgi kino "Radio Modern" Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam. Pēc kara pirmā latviešu radio diktore Mirdza Ķempe-Ādamsone kopā ar Jāni Žīguru tur iekārtoja Latvijas Leļļu teātri.
Šķiet, ar to arī varētu beigt stāstījumu par vārda "radio" kurioziem, taču tas nemaz nebija tik sen – pirms gadiem 25 iegāju sēklu veikalā, lai iegādātos sēklas savam mazdārziņam, un ieraudzīju nosaukumu "Kliņģerītes Radio". Pēc visa spriežot, tā domāta šķirne. Protams, joka pēc nopirku, iesēju, un tad atcerējos, ka radio vārdu savulaik bieži pielika kaut kam, lai parādītu kaut ko ļoti īpatnēju un izcilu...
