Vai zini?

Vai zini, ka arī mūsdienās Latvijā var atrast iepriekš nezināmus pilskalnus?

Vai zini?

Vai zini, kas ir pteridomānija?

Vai zini, ka dendrohronoloģija var kalpot arī tiesu ekspertīzē un kriminālistikā?

Vai zini, ka dendrohronoloģija var kalpot arī tiesu ekspertīzē un kriminālistikā?

Vai zini, ka dendrohronoloģija, kas nodarbojas ar koku gadskārtu datēšanu un tās raksturojošo parametru analīzi, dažkārt var kalpot arī tiesu ekspertīzē un kriminālistikā?

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Minēsim dažus piemērus. Viens no salīdzinoši biežākiem pārkāpumiem, kuru izmeklēšanas procesā tiek izmantoti koksnes paraugu dendrohronoloģiskās analīzes rezultāti, ir atsevišķu koku vai pat kokaudzes nelikumīga nociršana. Lai noskaidrotu pārkāpuma veicēju, izmeklētājiem dažkārt ir bijusi nepieciešama informācija ne vien par koku nociršanas gadu, bet arī par gada sezonu vai pat par mēnesi. Nocirsto koku celmu ārējā gadskārta, ja tā koku ciršanas laikā bija attīstījusies tikai daļēji, var sniegt pat tik precīzu informāciju.

Koku gadskārtas ir palīdzējušas noskaidrot laiku, kad mežā tika neatļauti izgāzti atkritumi, kuri sastāvēja arī no videi kaitīgām vielām.

Veicot izgāzto atkritumu tuvumā augošo koku gadskārtu ķīmiskā sastāva analīzi, šīs vielas tika konstatētas šo koku gadskārtā, kas bija izveidojusies nākamajā gadā pēc atkritumu izgāšanas. Līdzīgi rīkojoties, pēc koku gadskārtām izmeklētāji var pārliecināties par nozieguma izdarīšanas gadu, ja tā izdarīšanas laikā tīši vai netīši augošu koku tuvumā tikusi piesārņota augsne, piemēram, izlijis svinu saturošs benzīns.

Man pašam reiz lūdza palīdzēt risināt jautājumu par kāda privātā ābeļdārza piederību. Viens no šī jautājuma risināšanas ceļiem bija noskaidrot patiesību par dārza ierīkošanas, t.i., ābeļu stādīšanas laiku. Pēc ābeļu vecuma noskaidrošanas, jādomā, kļuva skaidrs, kura varbūtējā dārza īpašnieka liecība par it kā vecāku stādīto dārzu bija patiesa, un kura – nepatiesa.

Zinātniskajā literatūrā ir minēti arī piemēri par izmeklēšanas procesiem, kuros koku gadskārtās ietvertā informācija ir palīdzējusi atrisināt smagus noziegumus. Tā, piemēram,

1989. gadā Krievijas pilsētas Irkutskas prokurors lietas izmeklēšanā izmantoja dendrohronologa noskaidroto informāciju par noziedzinieku bandas ieroču slēptuves ierīkošanas laiku.

Turklāt, piešaujot kādu no mežā slēptajiem šaujamieročiem, pāris koku stumbram lodes bija radījušas brūces. Pēc koku gadskārtām nosakot brūču dzīšanas, t.i., apaugšanas ilgumu, tika noteikts gads, kurā šāvieni bija izdarīti.

Savukārt 2012. gadā Bostonas tuvumā (Amerikā) zemes darbu laikā atklāja samērā sekli ieraktas, bet ilgu laiku zemē nogulējušas kāda cilvēka mirstīgās atliekas. Ekskavatora kauss tās bija iznīcinājis vēl vairāk, un rakšanas laikā sajauktajā zemē atrastie dažādos laikos izmestie atkritumi iespējamās slepkavības upura ierakšanas laika noskaidrošanu nekādā gadījumā neatviegloja. Taču ekskavatora kauss bija nolauzis virs cilvēka mirstīgajām atliekām izaugušu tuvumā esoša koka sakni. Tās gadskārtu skaits policistiem sniedza papildus informāciju, ka noziegums bija noticis vismaz pirms 27 gadiem.

Visbeidzot jāpiemin arī koku gadskārtās iekļautās informācijas izmantošanu seno mākslas darbu un mūzikas instrumentu viltojumu atklāšanā. Ir aprakstīts ne viens vien gadījums, ka, dendrohronoloģiski nodatējot it kā ievērojama mākslinieka gleznotas gleznas koka pamatni vai izcila vijoļu meistara darinātas vijoles korpusa augšējo daļu jeb deku, ir izrādījies, ka patiesībā gleznas koka pamatne vai attiecīgi vijole ir izgatavotas pēc ievērojamo meistaru nāves. Tātad koku gadskārtas ir palīdzējušas atklāt arī šādas krāpšanās gadījumus.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt