Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Pamatā sazvērestības teoriju popularitātei nedrošības situācijās ir tas, ka sazvērestības teorijas piedāvā vienu cēloni, kāpēc kaut kas notiek, un pārskatāmu labs-slikts, melns-balts pasauli, kurā kaut kas notiek.
Ticēt vienam cēlonim ir komfortablāk nekā cēloņu grupai. Taču patiesībā jau pasaulē nekad nav tikai viens cēlonis un arī vienas sekas. Ir vairāki cēloņi, no kuriem ne visus mēs zinām, un ne visi cēloņi sekas ietekmē vienlīdz stingri.
Ja mēģinām saprast, kāpēc viena veida cilvēki ar lielāku varbūtību kļūst par sazvērestības grupu piekritējiem, izpētīts, ka individuālais vai kolektīvais narcisisms to veicina. Arī intelektuālās piezemētības (priekšstats par to, ka varam būt arī kļūdaini) trūkums tipiski liecina par atvērtību sazvērestības motīviem.
Parasti atvērtība sazvērestības teorijām iet roku rokā ar atvērtību aplamām ziņām ("fake news").
Turklāt, ticot viena veida sazvērestības informācijai, tipiski tic arī citai (5G, Covid-19).
Saskaņā ar 2021. gada Amsterdamas Universitātes pētnieku grupas rezultātiem, interesants aspekts, kāpēc daļa cilvēku pieslienas sazvērestības teorijām, ir tas, ka sazvērestības teorijas ir interesantāks, aizraujošāks skaidrojums kādam notikumam salīdzinājumā ar to, ko saka zinātne.
Ticot sazvērestības teorijām, mēs paturpinām realitātē kādu vakarā televīzijā skatīto trilleri vai kādu zinātniskās fantastikas sižetu.
Lielākā problēma ir tā, ka piekrišana sazvērestības teoriju saturam ir saistīta ar zinātnes noliegumu un demokrātisko prakšu apšaubīšanu vai noliegumu.
