Vai Tu lasīsi SMS, kad sāksies karš? Cik efektīva ir pašreizējā Latvijas apziņošanas sistēma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas mediju telpā un sociālo mediju platformās uzviļņoja Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotais krīzes apziņošanas tests. Militāro mācību laikā visiem iedzīvotājiem tika sūtīta "testa ziņa" – aicinājums vēlreiz iepazīties ar aizsardzības resora sagatavoto 72 stundu krīzes rīcības informatīvo bukletu. 2022. septembrī Latvijā krīzes apziņošanas sistēma balstās nevis efektīvajā šūnu apraidē, bet 1990. gadu SMS jeb īsziņu tehnoloģijā.

No trauksmes ziņas līdz saņēmējam stundas / dienas

Mācību "AMEX 2022" laikā Aizsardzības ministrija izvēlējās izsūtīt apziņošanas īsziņas pakāpeniski – divu dienu laikā. Šāds izsūtīšanas intervāls izvēlēts, lai nenoslogotu informatīvos tālruņus iedzīvotāju intereses gadījumā un pārbaudītu apziņošanu krīzes situācijās.

Jautāti par iespējām tehniski nodrošināt brīdinājuma SMS izsūtīšanu, telekomunikāciju operatori min dažu stundu ietvaru.

"Pilns izsūtīšanas laiks ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem, jo jāņem vērā arī ziņas sagatavošanas, saskaņošanas laiks, kā arī apziņojamo saraksta sagatavošana. Šajā testa gadījumā uzdevums un ziņa bija skaidra jau vairākas dienas iepriekš, operatori varēja rūpīgi sagatavoties. Tīri tehniski viena īsziņa, kas sagatavota latīņu burtiem un iekļaujas 160 zīmēs, LMT tīklā var tikt izsūtīta dažu stundu laikā," portālam LSM.lv norādīja LMT sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis.

""Bite Latvija" apziņošanas īsziņas saviem klientiem var nosūtīt dažādā intervālā, izsūtīšanas kapacitāte ir uzņēmuma komercnoslēpums, ko neizpaudīsim," skaidroja "Bite Latvija" sabiedrisko un korporatīvo attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.

"Tele2" komunikācijas vadītājs Oskars Fīrmanis portālam LSM.lv norādīja, ka "mūsu sistēma primāri veidota klientu informēšanai par rēķinu apmaksu vai dažādiem piedāvājumiem. Līdz ar to mēs parasti īsziņas klientiem izsūtām vairāku dienu laikā, jo tas palīdz arī kontrolēt ienākošo jautājumu plūsmu mūsu klientu apkalpošanas kanālos".

"Protams, lai informētu klientus reālā krīzes situācijā, apziņošana ir jāveic straujāk. Mēs teorētiski varētu izsūtīt īsziņas arī ātrāk – pāris stundu laikā, bet tik un tā īsziņas nepienāktu visiem vienlaicīgi, jo vēlreiz atgādinām – pašreizējā īsziņu izsūtīšanas sistēma šādai apziņošanai nav paredzēta," skaidroja Fīrmanis.

Pavasarī Ministru kabinetā izskatīts informatīvs ziņojums, kurā secināts – agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai vispiemērotākā ir tieši šūnu apraides tehnoloģija.

"Tik apjomīga iedzīvotāju apziņošana, kādu Aizsardzības ministrija sadarbībā ar mobilo sakaru operatoriem veica militāro mācību laikā, notika pirmo reizi. Arī izaicinājumi un problemātika bija jau iepriekš zināmi, kā, piemēram, tas, ka pie pašreiz spēkā esošās sistēmas īsziņas nav iespējams nosūtīt uzreiz visiem iedzīvotājiem un tas prasa ilgāku laiku," portālam LSM.lv atzina Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins.

"Aizsardzības ministrijas ieskatā, iedzīvotāju apziņošanas mācības bija jāveic tagad, nevis kaut kad nākotnē, kad valstī būs ieviesta mūsdienīga apziņošanas sistēma. Vienlaikus jāņem vērā, ka apziņošana ar īsziņām ir tikai viens no veidiem, kā sasniegt iedzīvotājus militāru draudu gadījumā," piebilda Galkins.

Viņš atgādināja, ka karadarbības laikā var tikt traucēta elektrības padeve vai ierobežoti citi kritiski svarīgie resursi, tādēļ jābūt arī citiem apziņošanas veidiem, kā sasniegt iedzīvotājus.

Soctīklotāji spriež par SMS viltziņu riskiem

Dažādas krāpnieciska satura SMS saņēmis teju vai katrs, kuram ir mobilais tālrunis. Sociālo mediju platformās aizvadītajā nedēļā, saņemot un gaidot testa īsziņas, tika apspriesta arī šī tēma.

Aizsardzības sektors apziņošanā izmantoja nozares tīmekļvietni "sargs.lv". Kā izrādījās, par spīti aktualizētajai informācijai, neraugoties uz teju vai visos medijos atainoto brīdinājumu, ka konkrētajās dienās nācija saņems informatīvu SMS, kuras saturs jau iepriekš bija atreferēts medijos, daži soctīklotāji apšaubīja SMS autentiskumu gan tādēļ, ka ziņa virzīja tās lasītāju uz portālu, kuram nebija raksturīgās "gov.lv" tīmekļa adreses, gan arī tāpēc, ka ziņa neiekļāva diakritiskās zīmes.

"Viena no galvenajām lietām, ko māca jauniešiem medijpratībā, ir pārbaudīt ziņas īstumu. Viena no pazīmēm, ko iesaka pārbaudīt – izvērtēt atsūtītā teksta gramatiku un valodas normu ievērošanu, kur viena no svarīgākajām lietām ir, vai ir garumzīmes un mīkstinājuma zīmes, vai teksts ir loģisks.  Vēlos vērst uzmanību uz to, ka komunikācijā (vai tā būtu AM, NBS vai jebkura cita institūcija) jāpievērš uzmanība elementārām ziņas uzticamības pazīmēm," norādīja Dr. phil. valodnieks, tulks un dzejnieks Valts Ernštreits.

Telekomunikāciju operatoru skaidrojums bija, ka šāds teksta vēstījuma veids izvēlēts kā optimālais, izmantojot pieejamo SMS apziņošanu.

Aizsardzības ministrijā skaidroja, ka izvēlētā vēstījuma forma tika atrunāta iepriekš ar telekomunikāciju jomas ekspertiem – "saskaņā ar mobilo sakaru operatoru ieteikumiem īsziņas tekstā netika izmantotas garumzīmes un mīkstinājuma zīmes, lai nepagarinātu tekstu un tā būtu viena īsziņa, nevis divas," komentēja Kaspars Galkins.

Šūnu apraide. Kā tas darbojas?

Īsziņu un šūnas apraidi var salīdzināt – abos gadījumos tā ir lakoniska teksta informācija. Tomēr ir būtiska atšķirība – SMS tiek nosūtīta no punkta uz punktu – no operatora līdz konkrētam adresātam, informācijas saņēmējam, savukārt

šūnas informācija tiek nosūtīta uz konkrētu potenciālas krīzes vai katastrofas skartu ģeogrāfisku teritoriju.

"Šūnas apraides sistēma ir progresīva tehnoloģija, [..] tas nozīmē, ka personas, kuras atrodas apdraudētajā teritorijā, vienlaicīgi tiks informētas par trauksmes iemesliem, kā arī saņems uz saviem mobilo telefonu displejiem informāciju par sagaidāmo rīcību, neatkarīgi no apdraudējuma skartās teritorijas lieluma un mobilo telefonu (abonentu) daudzuma konkrētajā teritorijā," teikts informatīvajā ziņojumā, kuru valdībai gatavojuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta eksperti – VUGD Resursu pārvaldīšanas nodaļas priekšnieks Uldis Ķevers un VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ivars Nakurts.

Latvijā ikdienā pārklājas dažādo dienestu vajadzības. Šī gada 24. februāris parādīja, ka viens no būtiskajiem spēlētājiem iedzīvotāju operatīvā apziņošanā ir aizsardzības sektors. Taču sistēmas ir "civilas", tāpēc rūpes par tām ikdienā ir iekšlietu sektora glābšanas dienestiem, kuriem varētu būt nopietna vajadzība operatīvi apziņot Latvijas cilvēkus ekoloģisko un tehnogēno krīžu gadījumos. Bet iekšlietu sektors ir viens no ilgstoši nepietiekami finansētajiem, un modernām sistēmām līdzekļi iepriekš nav tikuši piešķirti.

Ja valstī tiktu iedzīvināta šūnu apraide, tas nozīmētu, ka būtisko informāciju saņems visi mobilo tālruņu lietotāji neatkarīgi no mobilā operatora vai pieslēguma, tai skaitā arī citu valstu iedzīvotāji, kuri Latvijā ir "viesabonētāji" un, piemēram, "Namejs 2022/ AMEX 2022" SMS gadījumā informāciju nelasīja.

Vēl nešaubīga priekšrocība pretstatā vienreizējam SMS šūnu apraides apziņošanā ir fakts, ka

bīstamajā zonā paziņojums var būt "gaisā" ilgstoši un to lasīs tie, kas pietuvosies krīzes zonai.

Protams, piemēram, plūdu draudu gadījumā Ogres upē sūtīt SMS visiem Latvijas iedzīvotājiem – arī tiem, kas Ventspilī, Daugavpilī vai Zosēnos, nav racionāli, jo šī informācija tieši uz viņiem neattiecas. Savukārt katrs, kas tuvotos potenciāli bīstamajai teritorijai, saņemtu skaņas/vibro un teksta signālu – šūnas ziņu par apdraudējumu.

SMS nav iespējams nodalīt saņēmējus pēc konkrētas teritoriālas datubāzes, un divi cilvēki, kas ir viens otram līdzās, īsziņu saņem ar četru vai pat sešu stundu intervālu.

"Uzskatām, ka visefektīvākais sabiedrības apziņošanas veids ir, izmantojot šūnu apraidi, tas ļautu valsts dienestiem informēt sabiedrību par dažādiem notikumiem bez telekomunikāciju operatoru iesaistes," skaidroja "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Valdis Jalinskis norādīja, ka īstā krīzes situācijā un apdraudējuma gadījumā iedzīvotājiem jāsaņem visaptveroša un precīza informācija. "Jāapzinās, ka SMS krīzes brīdī (atšķirībā no testa) jābūt tikai vienam no iedzīvotāju apziņošanas kanāliem, jāizmanto visi kanāli (sirēnas, mediji, sociālie tīkli utt)," pauda Jalinskis.

Arī "Tele2" pārstāvis Fīrmanis uzsvēra – paziņojumu nosūtīšana uz mobilajiem tālruņiem nepašaubāmi ir viens no efektīvākajiem apziņošanas veidiem, jo mūsdienās mobilie telefoni ir kļuvuši par būtisku mūsu ikdienas sastāvdaļu.

"Pašreizējais risinājums, kas paredz īsziņu nosūtīšanu klientiem, ir labākais, līdz nav ieviesta šūnu apraide. Piemēram, Lietuvā šāda sistēma jau darbojas. Arī Ukraina pēc 24. februāra aktīvi strādā, lai tādu ieviestu, un dažas dienas atpakaļ to jau testēja," norādīja Fīrmanis.

"EU Alert". Svarīgā zibensātrā informācija

Latvija Eiropā nav viena savos meklējumos, kā iespējami ātri un moderni apziņot iedzīvotājus iespējamās krīzēs. Pastāv ETSI standarts – ETSI TS 102 900 V1.3.1 (Emergency Communications (EMTEL); European Public Warning System (EU-ALERT) using the Cell Broadcast Service). Šis standarts nosaka prasības apziņošanas sistēmai, izmantojot šūnu apraidi.

Šo vienoto Eiropas standartu veidojot un izstrādājot apziņošanas līmeņa svarīguma pakāpes, vērtēta Nīderlandes pieredze – tieši šajā Eiropas valstī tikusi izstrādāta un iedzīvināta pirmā šāda veida apziņošanas sistēma, kas darbojas sazobē ar tradicionālajām SMS, trauksmes sirēnām un ziņām tīmeklī un sociālo mediju platformu vidē. Tomēr paredzēts, ka "NL-Alert", kas balstās šūnas apraidē, kļūs par galveno nacionālo krīžu situāciju apziņošanas veidu.

"Modernizējot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, būtu lietderīgi tajā integrēt šūnu apraides sistēmu kā vienu no galvenajiem elementiem, jo tā dod iespēju sasniegt brīdināšanas un informēšanas mērķus un uzdevumu," informatīvajā ziņojumā pavasarī norādīja eksperti Ķevers un Nakurts.

Iepriekš tika skaidrots, ka šūnu apraides sistēmas risinājuma ieviešanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības 2021.–2027. gada plānošanas perioda fondu līdzekļus no programmas  "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām", ja šādu piešķīrumu šim mērķim apstiprinās.

Jautāts par iespējām paātrināt SMS apziņošanas tempus, LMT pārstāvis Jalinskis diplomātiski norādīja, ka nepieciešamas skaidras prasības un skaidrība par kompensāciju komersantiem, kuri veido un uztur apziņošanas sistēmas.

"Tas arī valsts iestādēm palīdzēs atrast labāko kompromisu starp vajadzību informēt ātri un plaši un šīs sistēmas izmaksām, ņemot vērā, ka šāda iedzīvotāju apziņošanas vajadzība var rasties varbūt reizi vairākos gados (bet cerams – tikai mācībās). Savukārt komersantiem šādas sistēmas izveidošana un uzturēšana prasa izmaksas, kuras tad arī būtu jāsedz atbilstošajām iestādēm," pauda Jalinskis.

"Mēs šobrīd klientus teorētiski varam apziņot pāris stundu laikā, taču vēlamies vēlreiz uzsvērt, esošā sistēma nespēj nodrošināt pietiekami efektīvu un ātru apziņošanu krīzes situācijās. Ir nepieciešams ieviest ātru un modernu apziņošanas sistēmu, tāpēc valstij, sadarbojoties ar mobilo sakaru operatoriem, pēc iespējas ātrāk ir jāievieš šūnu apraide," uzsvēra "Tele2" pārstāvis Fīrmanis.

Jaunā sistēma – uz "Namejs 2023"

"Aizsardzības nozarē mācības tiek organizētas ar nolūku, lai pārbaudītu spējas un novērstu trūkumus, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka Latvijā nepieciešams ieviest šūnas apraides sistēmu, lai krīzes apziņošanas sistēma būtu mūsdienīga un atbilstoša vajadzībām," atzina Galkins.

Viņš arī uzsvēra, ka apziņošanas pārbaudēm ir jābūt regulāri, lai sabiedrība pierastu pie šādām aktivitātēm un katrs iedzīvotājs paaugstinātu savu krīzes reaģēšanas gatavību.

Vērtējot apziņošanas sistēmu izmaksas, iepriekš tika secināts, ka ieviešanai nepieciešamais vienreizējais ieguldījums būtu 4 270 500 eiro apmērā, bet uzturēšanai nepieciešami 507 500 eiro katru gadu.

"Oktobra vidū plānots uzsākt iepirkuma komisijas darbu un provizoriski šī gada novembra beigās izsludināt publisko iepirkumu. Ņemot vērā plānotā darba apjomu sistēmas ieviešanā, konkrētu risinājumu ieviest un nodemonstrēt būs iespējams ne ātrāk kā 2023. gada vidū," skaidroja Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs Artūrs Baltacis. Tieši Iekšlietu ministrijas Informācijas centram būs jāspēj realizēt šūnu apziņošanas sistēmas ieviešana jau vistuvākajā nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti