Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Starptautiskā bišu diena. Dailes teātra aktieri un ansamblis Do-re« dziesmā »Mans bišu koks"

Rīta Panorāma

Vēlējumi PČ hokejā

Internets un pusaudžu seksuālā identitāte

Vai sociālie mediji jauniešiem veicina seksuālās identitātes traucējumus?

Lai arī mēdz uzskatīt, ka sociālie mediji un virtuālā dzīve jauniešiem var veicināt seksuālās identitātes traucējumus, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs norāda, ka internets nav pie tā vainojams. Tieši otrādi – tam var būt pozitīvs efekts, jo atšķirīgie jaunieši internetā rod glābiņu un domubiedrus.

Ekrāni. Ievilkšanas spēks

Latvijas Televīzijas (LTV) dokumentālais stāsts “Ekrāni. Ievilkšanas spēks” atklāj piecu ģimeņu pieredzi, audzinot bērnus digitālo tehnoloģiju laikmetā, un aktualizē viedierīču lietošanas paradumu ietekmi uz savstarpējām attiecībām, fizisko un garīgo veselību.

Līdz ar filmas pirmizrādi portālā LSM.lv atrodams tematisks garstāsts "Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai".

Filmai un garstāstam seko arī tematiska sižetu sērija LTV raidījmā "Rīta Panorāma".

Madara Junga ir psiholoģe, skolotāja un divu jau pieaugušu meitu mamma. Jau pirms attālinātājām mācībām viņa ievēroja, ka virtuālā vide ietekmē gan audzēkņu savstarpējās attiecības, vērtības, gan pašuztveri un seksuālo identitāti – to, kā cilvēks jūtas savā ķermenī – kā vīrietis vai sieviete: “Man bijuši konkrēti gadījumi, ka tu stāvi kursa priekšā un divām trešdaļām nezini dzimumu. Ir puiši ar rozēm matos un ir puikmeitenes. Un tie ir pārsvarā”.

Seksuālās identitātes traucējumi skar arvien vairāk pusaudžu, to apliecināja arī bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Ko tas īsti nozīmē – to, ka cilvēka iedzimtais dzimums neatbilst tam, kā viņš jūtas. Jaunietis, kas piedzimis par zēnu, jūtas kā meitene un otrādi. Pati par sevi tā nav problēma, ja vien neliek jaunietim no tā ciest. Problēma ir tā, ka vecāki to, līdzīgi kā homoseksualitāti, bieži nepieņem vai pieņem negribīgi.

“Sākumā, jāsaka, es tiešām apjuku. Bet tā ir tā nākotnes sabiedrība. Es domāju, ka tur arī ir stāsts par dzīvi internetā. Šie jautājumi, kas nāk caur internetu, un viņi izveido veselu vērtību sistēmu, kas nav mūsu paaudzes vērtību sistēma,” norādīja skolotāja.

Dažādu nozaru ārsti bieži atgādina, ka sabiedrības veselībai kopumā kaitē tas, ka skolās vairs nav veselības mācības. Šādā situācijā internets patiešām ir teju vienīgā vieta, kur uzzināt ar seksualitāti saistītus jautājumus, uzsvēra Ņikita Bezborodovs. Psihiatrs gan neuzskata, ka mediji – šajā gadījumā internets – būtu jāvaino. Jo reizēm ir pat pretēja tendence – nereti tieši atšķirīgie jaunieši internetā atrod savu glābiņu, savus domubiedrus.

“Pozitīvā ietekme, ko mēs ļoti bieži dzirdam – līdz ar sociālo mediju parādīšanos viņiem ir daudz vairāk iespēju atrast kādu sociālo grupu, kādu burbuli, kur viņus pieņem,” skaidroja ārsts.

Tas savukārt ir galvenais ārstu uzdevums – lai pacienti nejustos slikti par to, ka ir citādi. Psihiatru redzes lokā jaunieši parasti nenonāk, tāpēc, ka ir homoseksuāli vai nejūtas labi savā ķermenī, bet gan citu sūdzību dēļ – nomāktības, depresijas, dēļ nevēlēšanās dzīvot . Vēlāk izrādās, ka ciešanu īstais iemesls ir seksualitātes neskaidrības pusaudža galvā.

“Dzīve ir tāda, kāda tā pašlaik ir. Nevar jaunietim atņemt iespēju piedalīties sociālajos medijos. Tas ir traumatiski, jo tur pašlaik notiek liela daļa no viņu dzīves un socializācijas,” norādīja psihiatrs,

Vecāku uzdevums ir radīt tādu ģimenes atmosfēru, lai par jebkuru tēmu bērni var izrunāties ar mammu vai tēti, uzsvēra psihiatrs. Tas savukārt nozīmē, ka vecāki paši nedrīkst baidīties no šīm tēmām.

Vairāk par ekrānierīču ietekmi uz bērniem un jauniešiem lasiet LSM.lv garstāstā "Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai"!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt