Alsiņa vērtēja, ka jaunās tehnoloģijas šobrīd visvairāk parādās tieši siltumnīcu darbos.
“Pamatā tiek robotizēta visa laistīšana, minerālā barošana un arī apgaismojuma sistēmas, apkure, siltums, arī to var ieregulēt,” viņa stāstīja.
Tāpat pasaulē arvien populārāka kļūst dārzeņu audzēšana speciālos konteineros. Alsiņa skaidroja: “Paņem lielu, kā teiktu, jūras konteineru, to pilnīgi automatizē, un tur viss mikroklimats tiek nodrošināts. Arī tur viss būs pilnībā automatizēts, robotizēts. Laikam vienīgais, kas vēl īsti nav robotizēts, ir ražas novākšana, bet tas cilvēkam ir tāds baudas mirklis.”
Arī Latvijas pētnieki iesaistās jaunu tehnoloģiju radīšanā. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” pētnieki izveidojuši automatizētu robotu nezāļu ravēšanai.
Tomēr atsevišķās dārzkopības nozarēs, piemēram, augļkopībā, tehnoloģijas pielāgot nav tik vienkārši. Kampuss stāstīja, ka arī ogu audzēšana arvien vairāk ienāk siltumnīcā, jo ir iespējams iegūt lielākas ražas un taupīt darbaspēka resursus, tomēr daudzgadīgiem augiem iedzīvoties šādā vidē nav viegli.
“Protams, tā kā šie augi ir daudzgadīgi, ne vienmēr tas izdodas labi. Gluži tādos konteineros šobrīd neesmu dzirdējis piedāvājumu par daudzgadīgu augu audzēšanu,” viņš norādīja.
Toties siltumnīcās jau plaši tiek audzētas, piemēram, zemenes, iegūstot pietiekami labu kvalitāti un ražību. Arī augļu kokiem būtu iespējams uzcelt atbilstošas siltumnīcas, vērtēja Kampuss, taču tas ir izmaksu un nepieciešamības jautājums.
“Botāniskajā dārzā palmas un banānus audzē jau desmitiem gadu, un mēs principā varētu ar banāniem sevi apgādāt, ja vien mēs būtu gatavi maksāt to cenu,” viņš skaidroja.
Tāpat līdz galam nav izpētīti visi augsnē notiekošie procesi, kas spēlē būtisku lomu augu dzīvē. “Jāatzīst, ka mūsu zināšanas uz šo brīdi vēl nav pietiekami labas, jo auga prasības mainās tā dzīves laikā. Mēs nevaram izstrādāt konkrētu algoritmu – tagad būs tā vai šitā. Protams, to var uzlabot, pilnveidot, bet fizioloģija nosaka augu prasības,” vērtēja Alsiņa.
Viņa norādīja, ka diezin vai tuvākajā laikā būs iespējams robotizēt visu procesu no sēklas līdz gatavam auglim, savukārt iegūt dīgstus, mikrozaļumus, tas gan ir iespējams, jo to audzēšanā nav vajadzīgi tik mainīgi apstākļi.
“Diemžēl pārāk vienveidīgi un standarta apstākļi veicina lielāku ražu, bet produkts, kas nāk ārā, ne vienmēr ir tik garšīgs, jo tie sīkie stresiņi, kas augam ir, tie rada sekundāro metabolītu sintēzi, kas ir tā, kas vairāk piedod garšu,” skaidroja Alsiņa, atzīstot, ka šobrīd aktuālāks ir produktu izaudzēšanas ātrums un daudzums, kamēr mazāk tehnoloģiju tiek radīts garšas vai smaržas attīstīšanai.
Kampuss uzsvēra, ka jautājumā par tehnoloģiju un cilvēku spējām vienmēr būs dažādi aspekti, kur priekšrocības būs vienam, bet trūkumi otram. Piemēram, cilvēks strādājot var pielāgoties, redzēt kopsakarības, bet robots strādā ļoti precīzi pēc algoritma.
“Šobrīd ir ļoti daudz darbu, ko neviens robots nevar paveikt ne tik ātri, ne tik kvalitatīvi kā cilvēks,” viņš secināja.
