Tiesa, jautājums, kāpēc tas ir vajadzīgs, ir apšaubāms, norādīja Rašals.
Zinātniekus arvien nodarbina jautājumi par sen izzudušu vai šobrīd uz izmiršanas sliekšņa esošu dzīvnieku "atdzīvināšanu", izmantojot ģenētikas tehnoloģijas un klonēšanu.
“Ja runājam par dinozauriem, tad ir 100%, ka tas nav reāli, jo, bez šaubām, to daudzo miljonu gadu gaitā visa DNS ir izzudusi un mēs to varam restaurēt tikai kino filmās,” uzsvēra Rašals.
Taču mūsdienu bioloģijas, molekulārās ģenētikas un klonēšanas sasniegumi liek domāt, ka tas būtu iespējams, piemēram, ar mamutiem. Iespējas nosaka tas, vai saglabājušies DNS fragmenti.
“Piemēram, mamuti ir izmiruši pirms vairākiem tūkstošiem gadu, bet DNS paraugus mēs varam ievākt, jo daudzi izmirušie dzīvnieki mūžīgā sasalumā ir saglabājušies, līdz ar to varam pat izpētīt atsevišķu gēnu funkcijas un pateikt, kāpēc mamuti bija mamuti,” skaidroja Rašals.
“Savukārt tāds skaists putns kā dodo izmira salīdzinoši nesen, bet DNS paraugi nav saglabājušies,” viņš piebilda.
Ģenētiķis skaidroja, ka pilnu mamuta genomu atjaunot tāpat nav iespējams: “Tāda tehnoloģija, ka mēs varētu pilnu mamuta genomu ievadīt kādā gametā (dzimumšūnā – red.), vīrišķā vai sievišķā, un pēc tam iegūt zigotu, kur būtu pilns genoms, tas nav iespējams.”
Toties ir doma, ka gēnus, kas atbild par mamuta fenotipu, piemēram, mamuta apmatojumu un vilnu vai vielmaiņas īpatnībām, varētu pārnest vienā no ziloņu genomiem.
“Tad iegūtu tādu dzīvnieku, kas būtu zilonis ar mamuta gēniem, un atkarībā no tā, kādus gēnus pārnesam, varētu izskatīties vairāk vai mazāk līdzīgs mamutam,” skaidroja Rašals.
“Jautājums, ko mēs ar to mamutu darītu?” viņš piebilda. Atgriezt mamutu it kā vides apstākļos, lai atjaunoto bioloģisko daudzveidību, ir absurds, vērtēja ģenētiķis: “Pirmkārt, klimats ir stipri mainījies. Iedomājieties, cik daudz vajag mamutus, lai tam būtu kāds ekoloģiskais efekts, ko mēs nevaram paredzēt.”
Mamutus varētu izrādīt zooloģiskajā dārzā, lai piesaistītu apmeklētājus, taču vajadzību pēc šādiem eksperimentiem pamatot ar ieguldījumu zinātnes attīstībā nav objektīvi, jo līdzīgus klonēšanas pētījumus var veikt arī ar pelēm, kas būtu daudz lētāk, skaidroja ģenētiķis.
“Jautājums, kāpēc tas ir vajadzīgs, ir ļoti apšaubāms no viedokļa, kur tos atjaunotos dzīvniekus varētu izmantot, nerunājot vēl par sarežģītām ētiskām problēmām,” viņš secināja.
