Taču tā bija kārtējais trieciens Krievijas kosmosa industrijai, kuru pēdējos gados piemeklējušas daudzas nopietnas neveiksmes, tostarp divu kravas kuģu “Progress” bojāeja.
Nesējraķetes “Sojuz” līdz šim uzskatīja par visdrošāk pilotējamām. Krievija tādas izmanto vairāk nekā 40 gadus, un avārijas ar astronautiem nebija notikušas kopš 1983.gada, kad “Sojuz“ eksplodēja uz palaišanas platformas.
Kamēr nebūs skaidrs, kāpēc kļūme pagājušajā nedēļā notika, “Sojuz” ar apkalpi nelidos - tā uzsvērusi Krievija. Neveiksme sarežģīs darbu Starptautiskajā kosmosa stacijā. Tur šobrīd uzturas trīs astronauti - viens Krievijas un divi Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvji. Bija paredzēts, ka decembrī viņi atgriezīsies mājās.
“Iespējams, mēs par dažām dienām pagarināsim stacijas pašreizējās apkalpes darbu. Bet tur nav daudz iespēju pagarināt šo lidojumu. Centīsimies paātrināt nākamās apkalpes startu un mazināt ietekmi uz staciju,” solīja Krievijas korporācijas “Roskosmoss” izpilddirektors Sergejs Krikaļevs.
“Sojuz” avārija notika pusotru mēnesi pēc tam, kad atklājās neliels caurums kuģa korpusā, kad tas pietauvojās kosmosa stacijai. Abi pēdējie atgadījumi var likt ASV Nacionālajai aeronautikas un kosmosa pārvaldei (NASA) pasteidzināt savu kosmosa kuģu būvi. NASA nesen izmēģināja jauno vairākkārt izmantojamo kuģi “Orion”, (pagaidām gan bez cilvēka), ar ko nākotnē atkal varētu vest astronautus uz staciju un iztikt bez Krievijas pakalpojumiem.
Bet šobrīd ASV un rietumvalstu astronautiem nav cita veida, kā sasniegt staciju. Visi lidojumi notiek tikai no Baikonuras, un padomju laikā projektētās “Sojuz” raķetes ir vienīgā dzīvības artērija, kas savieno zemi un staciju.
Kopš Krievijai nav savas kosmosa stacijas, arī Maskava ieinteresēta, lai tās kosmonauti tur var darboties, un turklāt vēl pelnīt.
Pēc dažādām ziņām, par astronautu transportēšanu NASA maksājot “Roskosmosam” 75 miljonus dolāru par vietu.
Lai gan Krievijas un ASV attiecības ir tik sliktas kā aukstā kara gados, sadarbību Visuma izpētē tas daudz neietekmē. Starptautiskās stacijas nodrošināšana abām pusēm ir vitāli nepieciešama.
“Mēs visi spējam izdarīt daudz vairāk, ja strādājam kopā. Esmu pārliecināts par 100%, ka kosmoss ir nodalīts no politiskās vides. Tā tas bijis 40 gadus, un mums to vajag turpināt,” skaidroja ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes vadītājs Džims Braidenstains.
“Kad mums bija citas problēmas ar kravas kuģiem, viņi vienmēr palīdzēja. Un, kad viņiem bija problēmas ar “Shuttle”, mēs vienmēr sniedzām palīdzīgu roku. Mēs sadarbojamies un profesionālajā jomā vienmēr atrodam kopīgu valodu un kopīgu risinājumu,” sacīja Krikaļevs.
Tomēr tas neizslēdz konkurenci un kosmosa komercializāciju. Punktu Krievijas kuģu ”Sojuz” monopolam, nodrošinot reisus uz staciju, var pielikt rietumvalstu, Ķīnas un privāto kosmosa kompāniju ambīcijas būvēt jaudīgas, lielas kravnesības raķetes - kosmosa kuģus.
Miljardiera Ilona Maska kompānija “Space X” nupat veiksmīgi palaida raķeti, kas Visumā nogādāja satelītu. Tas ir vēl viens solis tuvāk Maska ambīcijām sākt vizināt tūristus kosmosā.
