Lietotāju pieredze – datu atspoguļojumā
"Ookla" pētījums analizē valstis, kurās paši telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji, izmantojot brīvpieejas pārbaudes vietni speedtest.org vai mobilo lietotni, veic reālo interneta (mobilo datu vai WiFi tīkla) ātruma pārbaudi, kāda pieejama lietotājam testa veikšanas brīdī. Kā LSM.lv skaidroja "Ookla" pārstāve, mārketinga un komunikācijas direktore Adriāna Blūma, lietotāju pētījumā Baltijas reģions tiks iekļauts arī turpmāk un informācija par reālo patērētājam pieejamo datu plūsmas ātrumu tiks analizēti arī nākotnē.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieredzi, “Speedtest Global Index” metodoloģija nedaudz mainīta – no 2019. gada janvāra un turpmāk pētījuma analīzē tiek iekļautas valstis, kuru teritorijā lietotāji veikuši vismaz 300 unikālus datu pārbaudes mērījumus konkrētā segmentā (tātad – kā minimums, 300 mobilajā tīklā un 300 WiFi tīklā veiktu pārbaužu), pretēji iepriekš valsts teritorijā bija nepieciešami 3333 WiFi tīkla pētījumi un ne mazāk kā 670 mobilo datu pārbaudes pētījumi.
Latvijas progress
2019. gada janvārī Latvija ierindojās 53. vietā mobilo datu ātruma ziņā (ar lejuplādes ātrumu 29,86 Mbit/s), iepriekš – 2017. gadā 36. vieta šajā kategorijā ar vidējo lejuplādes ātrumu 26,52 Mbit/s.
Jāpiemin, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem reģionā veicas ievērojami labāk - Igaunija šajā indeksā atrodas 26. vietā (bez izmaiņām pret decembri), savukārt Lietuva ar kritumu par divām vietām - 27. , kamēr Latvijas sniegums un 53. vieta ir kritums par četrām pozīcijām pret decembra mērījumiem.
Te vietā pieminēt arī kādu citu niansi, kuru savā pētījumu analīzē parādīja "Ookla" – lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju, ceļojot kontinentā, bauda ātrāku internetu nekā paši savās mājās. 2018. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī Latvijas iedzīvotāji ārpus Latvijas varēja lietot vidēji par 9,4% ātrākus interneta resursus nekā paši savās mājās – pēc šādas pazīmes esam līdzīgi Itālijas, Apvienotās Karalistes, Baltkrievijas, Portugāles, Īrijas, Melnkalnes, Igaunijas, Polijas un Slovēnijas mobilo sakaru patērētājiem.
Ātrums un dati – kā salīdzināt
Jau kādu laiku mītu par ātrāko mobilo internetu savā komunikācijā neuztur Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi - tā vietā tiek runāts par lielāko datu apjomu, kas tiek patērēts mobilajos tīklos.
Te vietā reālā dzīves piemērā balstīts atainojums – piemēram, ja veicam primitīvu salīdzinājumu: viena augstākās kvalitātes "iPhone X" fotogrāfija (ap 20 Mb apmērā) prasīs ap piecām sekundēm, lai to lejuplādētu no mākoņresursa, vienas minūtes video vidējā izšķirtspējā 1080p at 60fps (ap 90 Mb) prasīs ap 24 sekundēm lejuplādes laika. Šķietami nedaudz, taču mobilajā ierīcē tā ik brīdi pienāk pa failam un gaidīšanas laiks summējas neefektīvā “blenšanā” ekrānā. Reālā dzīvē "YouTube" skatīšanās, protams nenotiek ātrāk, pateicoties interneta ātrumiem, taču, piemēram, daudzsēriju filmas “Sarkanais mežs” tituldziesma 1080p kvalitātē prasīs ap 27 Mb patēriņa minūtē un, iespējams, atrasties arī punktā, kur šo melodiju neizdosies viedtālrunī noklausīties bez pārrāvumiem.
Vēlreiz jāuzsver –
šie "Speedtest" rezultāti nav laboratorijā vai ar sertificētām mērierīcēm veikti, tā ir reālu lietotāju, reālas pieredzes, un, visticamāk, šaubu un pārdomu brīži par datu pakalpojumu kvalitāti, kuri fiksēti mērījumā.
Tad, ja šķiet, ka “internets lēns” arī darbinām tādus rīkus kā "Speedtest", "Fast" vai "Nperf" un cenšamies savu izjūtu apstiprināt ar skaitļiem.
Telekomunikāciju uzņēmumi vērtē
Arī komentēt “Speetest Global Report” no trim Latvijas mobilo pakalpojumu operatoriem bija gatavi uzņēmumā "Tele2 Latvija": “Saskaņā ar SPRK oficiālajiem datiem "Tele2" mobilajam internetam ir vidēji lielākais lejupielādes ātrums Latvijā – 41,18 Mbit/s, kas ir būtiski lielāks nekā "Ookla Speedtest" pētījuma vidējais rādītājs. Šie SPRK mērījumi visa gada garumā tiek veikti vairāk nekā 1000 dažādās vietās Latvijā, un "Tele2" internets par ātrāko ir atzīts jau trīs gadus pēc kārtas. Tas, ko mēs zinām no publiski pieejamās informācijas par "Ookla Speedtest", tad viņiem šie mērījumi netiek veikti un apkopoti tik lielā apjomā,” LSM.lv atbildēja uzņēmumā.
Arī "Bite Latvija" LSM.lv komentēja “Speedtest Global Index” un Latvijas situāciju:
“Lai arī Latvija “Ookla Speedtest Index“ un citos līdzīgos topos šobrīd ieņem zemākas pozīcijas nekā pērn, visi topi apliecina, ka kopējais mobilā interneta lejupielādes un augšupielādes ātrums valstī pērn ir palielinājies, turklāt tas ir augstāks nekā vidēji pasaulē. Tā, ja pēc “Ookla Speedtest Index“ datiem vidējais lejupielādes ātrums pasaulē ir 25,38 Mbps, bet augšupielādes ātrums – 9,99 Mbps, Latvijā tas ir attiecīgi – 29,86 Mbps un 11,84 Mbps. Jāpiebilst, ka "BITES" tīklā vidējais lejupielādes ātrums ir 29,12 Mbps, bet augšupielādes ātrums – 11 Mbps.
Galvenais iemesls Latvijas “kritumam“ šajos mobilā interneta ātruma topos ir straujais interneta patēriņa pieaugums valstī, ko ir veicinājusi iedzīvotāju mobilo sakaru lietošanas paradumu maiņa. Proti, Latvijā vidējais mobilā interneta patēriņš uz vienu lietotāju jau vairākus gadus ir viens no lielākajiem pasaulē. Pēc “Tefficient” datiem, 2017. gadā tas sasniedza 5,8 GB, ierindojot Latviju 7. vietā.
Lai arī 2018. gada dati vēl nav pieejami, esmu pārliecināts, ka joprojām esam starp Top10 pasaules valstīm, kurās ir vērojams lielākais mobilā interneta patēriņš – "BITES" tīklā vien tas pērn ir teju dubultojies, sasniedzot vidēji 6 GB uz vienu lietotāju mēnesī. Pēc šā gada pirmo divu mēnešu datiem redzam, ka mobilā interneta patēriņš konstanti turpina palielināties,” skaidroja telekomunikāciju uzņēmuma tehniskais direktors Gints Butens.
Lietotājam nav daudz alternatīvu – dzīvojot valsts teritorijā, iespējams izmantot tikai tos telekomunikāciju pakalpojumus, kuri pieejami un kurus balsta infrastruktūra. Šajā situācijā vissvarīgākais – saprast, vai varam cerēt uz jelkādiem uzlabojumiem mūsu mazajā tirgū, vai kādas no nākotnes apsolījuma tehnoloģijām (īpašo 5G, kuru telekomunikāciju uzņēmumi solīja jau kopš 1. janvāra) spēs uzlabot reālo situāciju gan statistiski, gan arī reālā snieguma un gala lietotāja pieredzes līmenī.
"Ookla", pētniecības uzņēmums, lepojas ar vairāk nekā 7000 serveru pasaulē un vairāk nekā 23 miljardiem veiktu testu – tas ir zināms pamats, lai pieņemtu datos balstītus secinājumus, tai skaitā, lai racionāli raudzītos uz situāciju Latvijā.
