„Nav ģēnija bez vājprāta piejaukuma,” ir teicis sengrieķu filozofs Aristotelis.
Tomēr šodienas pētījumi neirozinātnē, smadzeņu diagnostikā un psiholoģiskajā jomā sniedz izpratni, ka vienlīdzības zīme starp ģenialitāti un slimību nav velkama, uzsvēra Miglāne.
“Protams, ir cilvēki, kuriem ir psihiska slimība, un viņiem vienlaicīgi ir kaut kāds ļoti liels talants kādā jomā, bet tas noteikti nav vienmēr tā. Es gribētu teikt, ka ģēniji lielākoties nav slimi cilvēki, bet gan tādi, kas pilnvērtīgi vairāk vai mazāk iekļaujas sabiedrībā,” viņa skaidroja.
Tomēr ar slimību, konkrēti autiskā spektra traucējumiem, ir saistītas īpašas spējas kādā ļoti šaurā jomā. Piemēram, ir cilvēki ar autiskā spektra traucējumiem, kas prot galvā sarēķināt piecciparu skaitļus vai kalkulēt kalendāru 100 gadus uz priekšu un atpakaļ, atzīmējot, kurās dienās bija saulgrieži, stāstīja Miglāne:
“Šādas spējas gan korelē ar autismu, un katram 10. cilvēkam, kuram ir autiskā spektra traucējumi, tomēr kāda no šādām savdabīgām, ļoti šaurām spējām piemīt,
bet visbiežāk autiskā spektra traucējumu pacientiem piemīt mākslinieciskas spējas, būt ļoti muzikāliem un spēja ļoti skaisti zīmēt, gleznot.”
Tomēr viņa uzsvēra, ka minētās spējas vien neliecina par ģenialitāti, jo tās ir ļoti specifiskas un nav reāli pielietojamas, piemēram, zinātniskos atklājumos. Toties runājot, piemēram, par Albertu Einšteinu, kurš uzskatāms par ģēniju, pēc nāves viņa smadzenes tika izmeklētas un tika konstatēts, ka smadzeņu garoza ir citādāka nekā vairumam cilvēku.
“Tātad būtība ir tāda, ka ģēnijs nav slims, bet smadzenes viņam tomēr darbojas citādāk nekā vairumam cilvēku,” norādīja Miglāne.
Tātad tie ir divi dažādi gadījumi, kad cilvēkam tiešām ir kāda psihiska novirze, iespējams ar strukturālu smadzeņu bojājumu, kas attīsta kādas īpašas spējas ļoti šaurā jomā, vai cilvēks tiešām ir ģeniāls, viņa smadzenes strādā netradicionāli, un viņš šīs zināšanas prot arī pielietot, skaidroja profesore.
Viņa uzsvēra, ka, lai kļūtu par ģēniju, iedzimtība un gēni nav vienīgais faktors, cilvēka spējas nosaka arī labvēlīgi apstākļi, kas ļauj prasmes attīstīt: “Epiģenētika māca to, ka ne visi sliktie gēni, ne visi labie gēni dzīves laikā izpaužas. Izpaužas tikai tie, kuriem ir labvēlīgi apstākļi.”
