Zināmais nezināmajā

Psiholingvistika: ko krāsa, dzimte un laika lietojums valodā stāsta par uztveri

Zināmais nezināmajā

Mēness misijas: Zemes pavadonis atkal kļuvis iekārotu apmeklējumu objektu

Pētnieks: Augu spēju pielāgoties videi jaucam ar augu spēju apzināti reaģēt uz izmaiņām

Vai augiem ir apziņa? Skaidro bioloģijas profesors

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Visi dzīvie organismi spēj uztvert vides signālus, taču augu uzvedība nav proaktīva, tie vienkārši reaģē uz vides signāliem, nevis analizē tos vai izdara secinājumus, ko tad varētu dēvēt par apziņu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš.

Jautājums par augu apziņu ir aktuāls jau ļoti sen, jo cilvēkiem ir tendence piedēvēt augiem, kokiem, akmeņiem un fizikālām parādībām tās pašas izjūtas, kas ir cilvēkam. 

"Es teiktu, ka tā drīzāk ir tāda vēlme cilvēkiem paplašināt savu apziņu. Mums ir par maz ar savu personīgo apziņu, un mēs mēģinām iekļaut savā apziņā daudzas citas lietas, citas dzīvās būtnes un arī fizikālas parādības. Mums gribas ar savu apziņu iedarboties plašāk šajā pasaulē," viņš vērtēja. 

Diemžēl šajā jautājumā maldīgu priekšstatu rada arī paši zinātnieki, kas augu bioloģijā aizraujas ar analoģiju izmantošanu, kas bieži vien ir metaforas. 

"Ir labi zināms tāds augu pētnieku virziens, kas saka, ka viņi pārstāv augu neirobioloģiju, kas ir absolūta metafora, jo patiesībā mēs saprotam, ka augiem nav nervu sistēmas, nav smadzeņu, kas viņiem varētu šāda veida reakcijas nodrošināt," skaidroja Ieviņš. 

Šo uzskatu pretinieki uzjautrinās, ka tikpat labi kā par augu neirobioloģiju varētu runāt arī par cilvēku ziedēšanas bioloģiju. 

"Skaidrs, ka mēs augu spēju pielāgoties videi bieži vien jaucam ar augu spēju apzināti reaģēt uz šīm vides izmaiņām," atzina Ieviņš. 

Viņš skaidroja, ka pilnīgi visi dzīvie organismi spēj uztvert apkārtējās vides signālus, sākot no vienšūņiem un beidzot ar cilvēkiem, bet uztveres līmenis ievērojami atšķiras – ir reaktīvā uzvedība, kas piemīt augiem, un proaktīvā uzvedība, kas ir daudz niansētāka. 

"Reaktīvā uzvedība ir, kad visas organisma darbības faktiski tiek pakārtotas signālam, seko signālam. Augi nevar neko izdarīt, ja šī signāla nav. Šī signāla pārneses sistēmas auga iekšienē un tā reaģētspēja ir daudz vienkāršāka nekā elementārs kairinājums. Mēs iedomājamies kādu vienšūni, ko tagad ar adatiņu pakutinām, un viņš noraustās un viss.

Auga gadījumā šī reakcija var ilgt nedēļām, mēnešiem, un patiesībā visa auga attīstības sistēma var izmainīties tā rezultātā," skaidroja profesors. 

"Bet mums šķiet, ka augs veido tā saucamo proaktīvo uzvedību, kas nozīmē, ka viņam iekšā ir kaut kāda informācija, kas veido tā kā karti vai atmiņas par kaut kādu apkārtējās pasaules karti, un it kā augs seko šai kartei. Tas ir tas, kas atšķir vienkāršu uztveri no apziņas, jo tā balstās uz pieredzi un izjūtām," viņš turpināja. 

Vienlaikus augu neirobiologi aizvien turpina meklēt ko līdzīgu nervu sistēmai augu fizioloģijā, un zināmas iezīmes pat ir iespējams atrast. 

"Ir, piemēram, elektriskie signāli, kas pārvietojas floēmā, vadaudu sistēmā, kas atrodas stublājā, lapās, saista visu augu kopā. Tur pārvietojas dažādu veidu elektriskie signāli, un vieni ir tādi, kurus varētu uzskatīt, ka viņi ir zināmā mērā kaut kas līdzīgs sāpju signālam," atzina Ieviņš. 

Taču šie signāli, pirmkārt, ir ārkārtīgi lēni – simtiem tūkstošu reižu lēnāki, nekā tas notiek nervu sinapsē. Otrkārt, nav šo signālu apzināšanās jeb sajušanas faktora, kas varētu liecināt par sarežģītāku sajūtu vai apziņas sistēmu esamību, skaidroja profesors. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti