Ierīces ir rīki, kas paredzēti mūsu dzīves atvieglošanai un uzlabošanai, tostarp arī, lai padarītu mūsu darbu produktīvāku. Drošības funkcijas, piemēram paroles, ir jāizmanto, lai šie rīki strādātu efektīvāk mūsu pašu labad, norādīja Ķikāns.
Lielākā daļa cilvēku izmanto paroles savu viedierīču aizsardzībai, bet nemaina tās pietiekami regulāri. Speciālisti ieteica viedierīču aizsardzībai labāk izmantot biometriskos datus, piemēram, pirkstu nospiedumu. “Ja mēs atveram mobilā telefona ekrānu ar pirksta nospiedumu, tas ir drošāk, nekā ievadot PIN kodu vai burtu kombināciju,” ieteica Ķikāns.
Kiberdrošības eksperts Mālkalnietis norādīja, ka mūsdienās ieteicams pāriet uz divfaktoru autentifikāciju.
“Jāsaprot, ka ar vienu pašu paroli šobrīd nevarētu teikt, ka tas ir pietiekams aizsardzības līmenis visiem e-pastiem un citiem kontiem,” viņš uzsvēra.
”Mūsdienās ieteiktu nepaļauties tikai uz parolēm. Visās vietās, kur iespējams, jāpāriet uz divfaktoru autentifikāciju. Labākā gadījumā tās ir atsevišķas iekārtas, kas ģenerē šos kodus, otros faktorus. Tie var būt kodu kalkulatori. Piemēram, “Google” autentifikators, arī “iPhone” ir savs”, norādīja eksperts.
Tāpat nopērkami un pielietojami dažādi reāli rīki, kuri veic autentifikācijas kodu ģenerēšanu konkrētam savienojumam, tos fiziski ieliekot datorā vai pieliekot pie sava tālruņa, viņš skaidroja.
Kiberdrošības eksperts ieteica neaizmirst arī par vienkāršākiem drošības paņēmieniem: “Ieteiktu nodalīt tās lietas, kas jums vajadzīgas darbam no portāliem. [Saziņas] portālu dzīvei izmantot atsevišķu e-pastu, atsevišķas paroles, turklāt, kā zināms, jāizmanto katram resursam sava parole, nevis viena parole visiem portāliem.”
Lai nevajadzētu uztraukties par daudzo paroļu paturēšanu atmiņā, eksperti ieteica izmantot paroļu pārvaldības programmas, kas ļauj glabāt paroļu datu bāzes aizsargātas ar vienu garu paroli vai, ja iespējams, divfaktoru autentifikāciju.
