Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Lielās slimnīcas brīdina par draudīgo situāciju

Latvijas zinātnieki izstrādā jaunu metodi ūdeņraža ieguvei

Ūdeņradis – nākotnes enerģētika; Latvijas zinātnieki izstrādā jaunu metodi tā ieguvei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē Latvijā Zinātņu akadēmija atzinusi pētījumu, kurā izstrādāta inovatīva amfotērā atsaistītā elektrolīze. Šis atklājums nākotnē varētu padarīt krietni vienkāršāku, lētāku un mazāk bīstamu ūdeņraža ieguves procesu.

Ar ko darbināt automašīnu, ja jāatsakās no degvielas? Kā ražot elektrību un apkurināt mājokļus, ja nav pieejama gāze? Šie jautājumi pasaulē kļūst arvien aktuālāki, jo ne visur un visu var nodrošināt ar saules vai vēja enerģiju. Viens no risinājumiem ir izmantot ūdeņradi.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš skaidro, ka "enerģiju var uzkrāt gan akumulatoros, gan ķīmiski. Ķīmiski vispiemērotākais veids ir no ūdens ar elektrolīzes palīdzību, sadalot ūdeni ūdeņradī un skābeklī, uzkrāt ūdeņradi, un, izmantot to tad, kad tas ir vajadzīgs."

"Zinātnieki lēš, ka tāda ūdeņraža enerģētika, kur ūdeņradi izmantos kā degvielu, ir viena no perspektīvākajām nākotnes enerģētiskām,"

pauda Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Mārtiņš Vanags.

Tomēr ir problēma. Rūpnieciskā līmenī ūdeņraža iegūšanas process ir sarežģīts un dārgs, stāsta Vanags. "Ūdens elektrolīze ir viens trauks, kurā ir ieliets elektrolīts – vai sālsūdens, vai skābs ūdens, vai sārmains ūdens. Traukā tiek iemērkti divi elektrodi. Elektrodiem tiek pievadīts ārējs barošanas avots, un uz elektrodiem notiek elektrolīze.  Uz viena elektroda izdalās skābeklis, uz otra ūdeņradis. Tas notiek vienā telpā. Šīs abas gāzes ir jāatdala, jo kopā veido sprādzienbīstamību. Tas nav pieļaujams."

Šāds elektrolīzes process prasa milzīgu elektroenerģijas patēriņu. Savukārt abas gāzes viena no otras ir jāatdala ar dārgām membrānām. Jānodrošina arī vienāds spiediens abās pusēs, citādāk membrāna tiks deformēta.

Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Andris Šutka uzsvēra – "lai uzturētu viņu darbību, ir nepieciešamas vēl dārgākas palīgierīces, un šīs membrānas samazina efektivitāti."

Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes zinātniekiem izdevies rast jaunu risinājumu. Šo metodi sauc par amfotēro atsaistīto elektrolīzi.

"Telpiski un laikā tiek atdalītas abas reakcijas. Pilnīgi citā telpā izdalās ūdeņradis, un pilnīgi citā telpā, citā vietā un laikā – skābeklis. Amfotērs nozīmē, ka ūdeņradis izdalīsies skābā vidē. Skābeklis izdalīsies sārmainā  vidē," skaidroja Vanags.

Šutka: "Nevajag ne membrānas, ne kādas palīgierīces. Tas padara ūdenselektrolīzi pieejamāku."

"Mēs viņu nodemonstrējām. Demonstrējām 10 miliampēru strāvu, tātad vāju, lēnu elektrolīzi. Nodemonstrējām 100 miliampēru strāvu. Un varam arī nodemonstrēt ampēru, kas jau būtu industrijai interesanti," uzsvēra Vanags.

Ūdeņradis un šī metode ir ļoti perspektīvs zaļās enerģijas virziens. Iespējams, nākotnē plaša ūdeņraža izmantošana enerģētikā būs iespējama, pateicoties mūsu zinātnieku izstrādātajai metodei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti