Tūrisma, apdrošināšanas un banku speciālistus ar laiku varētu aizstāt mākslīgais intelekts

Tehnoloģiju eksperti jau tuvākajā desmitgadē paredz ievērojamu skaita pieaugumu to profesiju klāstā, kur mākslīgais intelekts spēs aizstāt cilvēku. Pirms 200 gadiem, parādoties pirmajiem darbgaldiem, cilvēki lauza tos, jo uzskatīja, ka tie atņem viņiem darbu. Lai tuvākajā laikā cilvēkiem nevajadzētu lauzt datorus, aktuāla varētu kļūt pārkvalifikācija, lai apgūtu aizvien jaunas prasmes - programmētāju varētu kļūt vēl vairāk.

Jau šobrīd darba tirgū visvairāk tiek pieprasīti speciālisti, kas paralēli pamata darba zināšanām ir ar augstu datorlietošanas prasmju līmeni. Taču ne visi uzskata, ka drīz pienāks laiks, kad, lai atrastu labu darbu, būs jāprot programmēt. Jaunieši, kas jau šobrīd pierādījuši, kas ar datoru ir uz tu, kā Eiropas informātikas olimpiādes sudraba medaļnieks Kristaps Čiukulis zina, ka nākotnē būs pieprasīti kā speciālisti, taču neuzskata, ka programmētāja līmenis būs nepieciešams visām profesijām. "Es nedomāju, ka visiem būs vajadzīga programmēšanas prasmes," uzskata Kristaps. Viņaprāt, radošās profesijas ir visvairāk pasargātās: "Vajadzīga radoša pieeja un jādomā, bet dators nemāk domāt."

To, ka cilvēku datorlietošnas prasmju līmenim būs jāaug, atzīst Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) pārstāvji, kas uzskata, ka bērniem informātika būtu jāmāca jau no pirmās klases. "Šīs prasmes arvien vairāk ir vajadzīgas, taču tas nenozīmē, ka visiem jāprot kodus rakstīt, arī programmēšanas valodas kļūst arvien tuvākas cilvēkiem. Galvenais ir saprast, ko dažādās ierīces var izdarīt un kā tās pielietot savā profesijā," sacīja LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Progresam ir gan pozitīvās, gan ēnas puses; jau drīz dators var aizstāt, piemēram, tādus speciālistus kā tūrisma ceļojumu plānotājus un pat apdrošināšanas aģentus vai bankas kredītspeciālistus.

"Tās ir profesijas, kurās  jau tagad ir pieejamas programmās tā sauktās gudrās mašīnas jeb ekspertu sistēma, kas šīs profesijas var aizstāt," pavēstīja tehnoloģiju eksperts Aldis Ērglis.

Pirms 200 gadiem cilvēki lauza mehāniskos darbgaldus, uzskatot, ka tie atņem viņiem darbu. Paradoksāli, bet darbavietu skaits kopš tā laika ir tikai palielinājies un diez vai kaut ko līdzīgu - šoreiz jau attiecībā pret datoriem - varēs piedzīvot tuvākajā nākotnē.

Ekonomisti iesaka būt optimistiem. "Tas vienmēr ir iztēles trūkums - spēt iedomāties, kādi jauni produkti un pakalpojumi parādīsies," sacīja "DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš. Protams, precīzi paredzēt, kādas sekas būs mākslīgā intelekta uzvaras gājienam, ir grūti. Skaidrs, ka daļai ierastu profesiju pārstāvju nāksies pārkvalificēties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti