Rīta Panorāma

Notiks NATO Krievijas padomes sēde

Rīta Panorāma

"Pfizer/BioNTech" radījis vakcīnu pret omikrona variantu

Latvijā rada inovatīvu termo-elektriskā starojuma sensoru

Tūkstoš reižu ātrāks par citiem – Latvijas zinātnieki radījušu inovatīvu sensoru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā izstrādāts inovatīvs un ļoti ātrdarbīgs termoelektrisks starojuma sensors. Ar tā palīdzību iespējams mērīt infrasarkanā starojuma intensitāti.

Ar jaunā sensora palīdzību būs iespējams ražot precīzākas iekārtas lāzerķirurģijai, metināšanai un lāzergravēšanai.

“Šis sensors ir ļoti ātrdarbīgs – spēj reģistrēt ļoti ātrus lāzera impulsus, kādi parasti tiek izmantoti, piemēram, lāzerķirurģijā.

Ir tādi lāzeri, kur impulsus atsevišķi nomērīt nevar. Tie tiek mērīti integrēti lielā laikā, un tiek iegūtas vidējās vērtības. Principā tas darbojas, bet nav sevišķi labi, jo lāzera intensitāte no viena impulsa uz otru mēdz mainīties,” skaidroja LU Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Mārtiņš Rutkis.

Tieši šo problēmu zinātnieki ir atrisinājuši. Latvijā izstrādātais sensors darbojas tūkstoš reižu ātrāk nekā šobrīd tirgū pieejamie.

“Šis ir pirmais ļoti ātri darbīgais sensors, kas ļauj strādāt reālā laika režīmā. Jūs varat nomērīt tajā pašā brīdī, kad šis impulss ir parādījies,” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Latvijā radītais sensors būs noderīgs ne vien medicīnā, bet arī, piemēram, metināšanā un lāzergravēšanā.

Vienkāršiem vārdiem sakot, spējot kontrolēt un nodrošināt precīzu un nemainīgu lāzera jaudu, netiks piededzināts tas, kam nav jāpiedeg.

“Šis sensors darbojas uz termoelektrisko efektu, kas tiešā veidā siltumu pārvērš elektroenerģijā. Mēs izmantojam temperatūras starpību, kas mums rada elektrisko spriegumu, skaidroja LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Kaspars Pudžs.

Sensora pamatā ir unikālas materiāla īpašības, kas iegūtas, to veidojot no ļoti plānām kārtiņām. Materiāls radās no cita pētījuma, kurā mēģināja radīt nanoģeneratoru, kas no siltuma ražotu strāvu. Ģenerators nebija pietiekami efektīvs, taču, kas vienā pētījumā ir defekts, tas citā pētījumā kļuva par efektu.

“Šī sensora izmantošana ļautu precīzāk kontrolēt lāzerus. Ja mēs skatāmies uz gravēšanu, tas ļautu vēl precīzāk veidot gravēšanas procesu, jo spētu kontrolēt lāzera stabilitāti, respektīvi, katru impulsu,” stāstīja pētnieks Pudžs.

Jaunais Latvijā radītais produkts ir patentēts, un to jau tuvāko gadu laikā plānots arī komercializēt.

“Mēs esam noslēguši licences līgumu ar samērā lielu optisko instrumentu un komponenšu firmu “Thorlabs GmbH”,” sacīja Rutkis.

Institūtā spriež, ka jau šā gada beigās klientiem visa pasaulē jaunais sensors būs pieejams. Tikmēr lāzerķirurģijā to varētu sākt izmantot pēc gada vai diviem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti