Rīta intervija

Pirmajā pusgadā ziņots par 109 nelaimes gadījumiem darbavietās

Rīta intervija

Zanda Kalniņa-Lukaševica analizē EPPA lēmumu atjaunot balsstiesības Krievijai

Samitā spriež par programmu pieejamību mākslīgā intelekta attīstītājiem

«Tildes» vadītājs: Mākslīgā intelekta pētniecības ceļš Eiropā ir balstīts uz cilvēka vērtību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Mākslīgā intelekta pētniecība ir jauna sfēra, kas rada arī jaunus izaicinājumus. Arī Eiropa piedalās pasaules sacensībā par labāko risinājumu izstrādi, bet to vēlas darīt, balstoties cilvēka vērtībā, nevis tā, kā tas notiek Ķīnā vai ASV, intervijā Latvijas Radio stāstīja valodu tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" vadītājs Andrejs Vasiļjevs.

Mākslīgais intelekts apzīmē automātisku lēmumu pieņemšanu. Tas spēj pielāgoties, izmantojot uzkrātās zināšanas, un variē no vienkāršiem variantiem kā "Google" meklēšana, "Apple" programmatūra "Siri" līdz pat ambīcijām radīt ko līdzīgu cilvēka intelektam.

Piektdien Rīgā noslēdzas lielo datu un mākslīgā intelekta samits, kurā tika pievērsta uzmanība arī vīzijai par to, kā turpināt pētniecību šajā nozarē.

Vasiļjevs stāstīja, ka Ķīna attīsta un investē mākslīgā intelekta pētniecībā un izstrādē, bet izmanto to, lai kontrolētu sabiedrību.

Piemēram, ar mākslīgā intelekta palīdzību kameras var atpazīt noziedznieku pūlī, bet to var izmantot arī citādi domājošo represēšanai.

Samitā Ķīnas pētniecība nodēvēta par totalitāro mākslīgo intelektu. Pēc Vasiļjeva teiktā, tas rada jaunus draudus arī Latvijai, ņemot vērā mūsu ģeopolitisko situāciju, jo mākslīgo intelektu var izmantot arī viltus ziņu radīšanai, lai maldinātu sabiedrību.

Savukārt par situāciju ASV Vasiļjevs teica: "Jau redzam, kas notiek bez kontroles." Viņš atsaucās uz to, kā "Facebook" izmanto tehnoloģijas, lai ziņas par cilvēkiem pārdotu reklāmdevējiem, kuri pēc tam sociālajā platformā piedāvā savus produktus.

Eiropa nevēloties nevienu no šiem ceļiem. Tā vēloties iet ceļu, kas balstīts personas un vārda brīvībā, respektējot arī datu aizsardzību un izmantojot kultūru un valodu daudzveidību.

Dilemma šajā situācijā ir par to, ka tehnoloģiju ražotāji vēlas atvieglot dzīvi un radīt labus risinājumus, bet jāizvēlas, kurus datus mākslīgajam intelektam ļaut izmantot, lai tas varētu mācīties un kļūt gudrāks, un kuri dati ir jāaizsargā. Piemēram, "Tilde" izmantojusi daudz publiski pieejamu valodas datu, lai labāk varētu apmācīt savu produktu.

Samitā pieņemts kopējs dokuments, kuru nākotnē izmantošot arī Eiropas Komisija. Un no 2021. gada paredzēts piešķirt Eiropas Savienības naudu dažādu risinājumu izstrādāšanai.

Vasiļjevs stāstīja par sarunām, ka Eiropai jāvienojas par kopēju stratēģiju, kura ir vienota visām valstīm. Tajā pašā laikā arī Eiropas iekšienē notiek sacensība. Pēc Vasiļjeva domām, Latvijai ir labas iespējas konkurencē - gudri zinātnieki un inovatīvi uzņēmumi. Piemēram, valodu tehnoloģiju jomā Latvijas varot izstrādāt pasaules līmeņa risinājumus, sacenšoties ar "Google" ar citiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti