1. Izveidots digitāls resurss Ukrainas patvēruma meklētājiem un viņu palīdzības sniedzējiem
Krievijai iebrūkot Ukrainā, liels skaits ukraiņu ir spiesti pamest savu valsti, lai patvertos no kara šausmām. Arī Latvija ir atvērta bēgļu uzņemšanai, un cilvēki meklē iespējas palīdzēt grūtībās nonākušajiem. Tādēļ ir kolektīvi izveidota privāta, centralizēta mājaslapa ukraine-latvia.com, kur četrās valodās — latviešu, ukraiņu, krievu un angļu — ir pieejama informācija gan palīdzības lūdzējiem, gan tiem, kuri ir gatavi palīdzēt.
Tiem uzņēmumiem vai privātpersonām, kuri ir gatavi palīdzēt grūtības nonākušajiem Ukrainas bēgļiem, šajā mājaslapā ir iespējams pieteikties gan dažādas materiālās palīdzības sniegšanai, gan humāno kravu gatavošanai un var pat pieteikties kā šoferi, lai atvestu cilvēkus no Polijas robežas uz Latviju.
2. Viltus ziņās par Krievijas iebrukumu Ukrainā izmanto kadrus no videospēlēm
#DigitālāsBrokastis
"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
Saasinoties karadarbībai Ukrainā un arī palielinoties kiberdraudiem interneta vidē, palielinās arī viltus ziņu skaits. Mūsdienās kara videospēļu attīstība ir pietuvinājusi tajās redzēto ļoti tuvu realitātei, tāpēc, piemēram, videokadri no spēles “ArmA III” pat ir izpelnījušies milzīgu popularitāti interneta vidē, tiem tiekot uzdotiem par reāliem notikumiem.
Konkrētajos videospēles kadros redzams, kā naktī sauszemes spēki apšauda lidmašīnu un zem tā pievienots uzraksts “Ukraina veic apšaudi, lai pārtvertu Krievijas uzbrūkošo lidmašīnu”. Pirms video tika atzīmēts kā maldinošs, tam jau “Facebook” platformā bija vairāk kā 110 000 skatījumu un cilvēki ar to bija dalījušies 25 000 reižu, stāsta portāls Kotaku.com.
3. Ukrainā atslēgtas sastrēgumu noteikšanas funkcijas karšu lietotnēs
“Google” un “Apple Maps” ir atslēguši satiksmes izsekošanas funkciju Ukrainā, lai pasargātu vietējos iedzīvotājus. Sastrēgumu noteikšanas funkcija izmanto anonimizētus atrašanās vietas datus, lai parādītu, kuri ceļi ir visnoslogotākie. Atvērto datu eksperti jau pagājušās nedēļas ceturtdienā novēroja neierastus satiksmes sastrēgumus pie Ukrainas robežas “Google Maps” lietotnē, civiliedzīvotājiem nonākot militāro konvoju radītos sastrēgumos, vēstī portāls TheVerge.com.
Šāda veida publiska informācija var tikt arī izmantota karadarbības nolūkos, lai sekotu līdzi iebrukumam. Līdz ar to “Google Maps” lietotne ir atslēgusi iespēju globāli kartē redzēt sastrēgumus, taču tie joprojām tiek ņemti vērā, lietotājiem izmantojot “Google” pakalpojumu, lai orientētos uz ceļiem. Līdzīgu soli spēris arī “Apple Maps”, rūpējoties par ukraiņu drošību.
4. Hakeri “Anonymous” piesaka karu Krievijai; valstis veido kibersardzi
Hakeru grupējums “Anonymous” ir pieteicis kiberkaru Krievijai, reaģējot uz tās agresiju Ukrainā. Aizvadītās svētdienas rīta “Anonymous” savā “Twitter” kontā publiskoja video, kurā draudēja Putinam, ka kiberuzbrukumi tikai turpināsies un kļūs arvien spēcīgāki, pārņemot arī Krievijas infrastruktūru un atklājot dažādus noslēpumus, ziņo portāls Kursors.lv. Līdz šim grupējumam ir izdevies uzlauzt dažādas Krievijas varas iestāžu mājaslapas un tikt klāt Krievijas TV kanāliem, lai tajos atskaņotu Ukrainas himnu.
Paralēli “Anonymous” darbībām gan Ukrainā, gan arī pie mums Latvijā tiek mobilizēti informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu spēki, pulcējot zinātājus vienuviet kopīgām darbībām digitālajā vidē. Ukrainā šādu iniciatīvu uzsāka digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs, bet pie mums Latvijā kibersardzē aicina pievienoties Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnloģijas asociācija. Tiek aicināti visi, kuriem ir zināšanas kiberdrošībā vai informācijas tehnoloģijās. Lai to izdarītu, ir jānosūta CV un motivācijas vēstule uz e-pastu [email protected]. Uzņemšana notiek paātrinātā kārtībā.
5. Īlons Masks iedarbina “Starlink” internetu Ukrainā
Mūsdienās interneta sakariem var būt izšķiroša loma, tāpēc interneta nodrošinājums kara skartajā Ukrainā ir kritisks. Krievijas agresijai tiekot vērstai pret kritisko infrastruktūru, tiek traucēti arī interneta sakari, tāpēc ASV tehnoloģiju uzņēmuma “Starlink” īpašnieks Īlons Masks ir nācis talkā Ukrainai, gan aktivizējot “Starlink” internetu Ukrainā, gan nosūtot varas iestādēm kravu ar interneta uztvērējiem.
“Starlink” uztvērēji, protams, nav pilnībā pasargāti no fiziskajiem un kiberuzbrukumiem. “Starlink” satelītu priekšrocība, salīdzinot ar tradicionālo internetu caur vadiem ir tāda, ka to uztvērēju šķīvji meklē debesīs virs tiem esošos “Starlink” satelītus interneta nodrošināšanai. To iespējamais trūkums karadarbības zonā varētu būt nepieciešamība tos novietot ārā, zem klajām debesīm.
6. “TikTok” pagarina maksimālo video garumu līdz 10 minūtēm
Sociālais tīkls “TikTok” ir pagarinājis maksimālo platformā atļauto video garumu līdz 10 minūtēm. Platforma šo soli pamato ar vēlmi dot lielāku radošo brīvību satura radītājiem, ziņo portāls Cnet.com. No biznesa viedokļa raugoties, šis ir vēl viens veids, kā platforma sacenšas ar tās konkurentiem “YouTube”, “Instagram” un “Facebook” par lietotāju uzmanības noturēšanu.
“TikTok” platformas izaugsme ir bijusi augšupejoša no gada uz gadu, 2021. gadā platformai iekasējot 4,6 miljardus ASV dolāru. 2021. gada ceturtajā ceturksnī platformā esot bijuši 1,2 miljardi lietotāju un portāla “BusinessOfApps” prognoze paredz, ka 2022. gada beigās tajā pulcēsies jau 1,5 miljardi lietotāju.
7. “Bosch” investē pusvadītāju ražošanā Eiropā
Tehnoloģiju uzņēmums “Bosch” paziņojis par plāniem vēl vairāk investēt pusvadītāju ražotnes izveidē Vācijā un Malaizijā. Kā stāsta portāls Kursors.lv, jau pērn uzņēmums ziņoja, ka 2022. gada laikā investēs 400 miljonus eiro, un tagad uzņēmums ziņo vēl par papildus 250 miljonu investīcijām.
Nākamo trīs gadu laikā tiks pabeigta esošās rūpnīcas paplašināšana, papildus radot 3600 kvadrātmetrus teritoriju ražošanai. Lai arī tas nav tūlītējs glābiņš, “Bosch” neapšaubāmi domā par nākotni, kad pieprasījums pēc pusvadītājiem, visticamāk, turpinās augt. Autoražotāji jau brīdinājuši, ka problēma var ieilgt arī līdz 2023. gadam.
8. “Apple” patentējis klaviatūru un datoru divi vienā
Tehnoloģiju uzņēmums “Apple” saņēmis patenta apstiprinājumu klaviatūras un personālā datora apvienojumam. Kā liecina portālā Kursors.lv publicētās fotogrāfijas un apraksts, klaviatūra vizuāli atgādina “Apple Magic Keyboard” klaviatūras, kurām iekšā iebūvētas datora komponentes.
Klaviatūras rāmī būšot visas nepieciešamās sastāvdaļas – procesors, akumulators, atmiņa un pieslēgumu vietas. Protams, ierīcei būtu nepieciešams ārēji pieslēdzams monitors. Uzbūvē tiktu izmantota īpaši siltumu vadoši elementi, lai izkliedētu radušos karstumu no darbības. Tāpat patentā minēts, ka šo klaviatūra varētu pat salocīt, lai to padarītu vēl mazāku. Iespējams, ierīcē tiktu iebūvēts arī skārienjutīgais panelis.
9. “Honor” izziņo ķermeņa temperatūru mērošas austiņas
Tehnoloģiju uzņēmums “Honor” izziņojis austiņas “Earbuds 3 Pro” ar iebūvētu temperatūras mērīšanas tehnoloģiju, kas ir līdz šim neredzēta funkcija. Austiņām ir arī adaptīva skaņas slāpēšanas funkcija kā mūzikas klausīšanās, tā zvanu veikšanas režīmos. Trīs reizes pieskaroties austiņām, tiks aktivizēts temperatūras monitorings. Austiņas arī veiks temperatūras pastāvīgu mērīšanu, lai noteiktu neierastas temperatūras izmaiņas, ziņo portāls TheVerge.com.
“Earbuds 3 Pro” austiņas, kuras vizuāli līdzinās “Apple Airpods Pro”, nepretendē uz medicīniskas iekārtas precizitāti, bet varētu iezīmēt jaunu tendenci austiņu tirgū. Līdzīgu produktu pāris gadus atpakaļ kā ideju prototipam atrādīja Apvienotās Karalistes jaunuzņēmums “Bodytrak”, bet tā arī viņu produkts līdz tirgum nenonāca.
10. Zviedri rada elektrolaivu ar zemūdens spārniem
Zviedrijas uzņēmums “Candela” radījis jaunu konceptu motorlaivai, kura teju levitē virs ūdens. Elektriskās motorlaivas korpuss, uzņemot lielāku ātrumu, paceļas virs ūdens, pateicoties laivai pievienotiem zemūdenes spārniem. Tie risina laivu neefektivitātes problēmu, kad, tām šķeļot viļņus, tiek patērēts liels enerģijas daudzums.
Zemūdens spārns darbojas gluži kā lidmašīnas spārns: tāpat kā gaiss, kas pārvietojas pār lidmašīnas spārnam, rada pacēlumu, tā ūdens, kas plūst pāri zemūdens spārnam, stumj laivu uz augšu no ūdens virsmas, samazinot pretestību par aptuveni 80%. Rezultātā “Candela C8” motorlaiva pēc divu stundu uzlādes var veikt aptuveni 80 km garu distanci, raksta portāls Cnet.com.
