Latvijas Universitātes Fizikas fakultātes 1. kursa students Kristers Nagainis stāsta, ka viņa komandas izstrādātais risinājums ir nozīmīgs pacientu drošai pārvietošanai.
“Piemēram, ja kāds ir smagi saslimis ārpus Rīgas, bet tikai galvaspilsētā ir nepieciešamais medicīniskais atbalsts, tad pacientu pārvietot ir sarežģīti. Bet ar šīm pārvadāšanas kamerām ārsti ir pasargāti no pacienta infekciozās slimības,” stāsta students.
Pārvietošanas kameras koncepts paredz iespēju veikt vajadzīgās manipulācijas ar pacientu, jo ir viegla piekļuve. “Kamera būtu kupolveidīga, aptuveni divus metrus gara, un sānos ir ieejas ar gumijas cimdiem, lai vairāki ārsti var piekļūt pacienta galvas daļai, viduklim un kājgalim,” stāsta Nagainis.
“Tāpat kājgalī būtu viena no nozīmīgākajām sastāvdaļām šajā kamerā – negatīva spiediena dzinēji. Tas ir vajadzīgs, lai gaiss, kas ir iekšpusē pie inficētā, nevarētu izkļūt ārā. Tas sākumā izies caur visiem filtriem un tiks attīrīts, kas ir nozīmīgi,” skaidro Nagainis.
Iecerēts, ka pārvietošanas kamerā būs iespējams ievietot arī nepieciešamos priekšmetus, piemēram, skābekļa piekļuves caurulītes.
“Pacientu pārvietošanas kameras kā tādas nav nekāda inovācija, tās eksistē jau kādu laiku. Piemēram, tādas ir radītas militāriem nolūkiem darbā ar ķīmiskiem ieročiem, tāpat saistībā ar Ebolas ierobežošanu tās tika ražotas,” zina stāstīt Nagainis.
Īpaši domāts esot par pārvietošanas kameras materiālu: “Tā kā tas ir medicīnai vajadzīgs produkts, tam jābūt ar augstu kvalitāti un jāpilda daudzas funkcijas – triecienizturīgs, ūdensnecaurlaidīgs, tāpat kameras virsma nevar reaģēt ar dezinfekcijas līdzekļiem. Ir bijuši gadījumi, ka kādām kamerām veicot dezinfekciju, tās kļuva necaurredzamas, kas nedrīkst notikt.”
“Mūsu izstrādātajā variantā tās ir vienreizlietojamas kameras. Tāpēc mums vēl svarīgi, lai tās kameras materiāls varētu sadalīties arī zemē, ja gadījumā pacients iet bojā ceļā un ir apglabājams tajā. Tāpēc pagaidām esam izpētījuši, ka mums varētu derēt 300 mikronu poliuretāns,” atklāj Nagainis.
Studenti plāno vasaras laikā izveidot pilnvērtīgu prototipu pacienta pārvietošanas kamerai.
“Mēs šobrīd ar hakatona palīdzību esam validējuši produkta nepieciešamību, esam sazinājušies ar dažādām iestādēm un sapratuši, ka tas ir aktuāli. (..) Ja veidosim šo produktu krīzei, tad visas pandēmijas ierobežošanai vajadzīgās funkcijas būs šajā prototipā, ar kuru mēs varētu doties pie potenciālajiem pircējiem. Tā tālākā vīzija ir, ka mums Latvijā ir šo kameru ražotne un mēs varētu piegādāt tās visur pasaulē nepieciešamā daudzumā,” stāsta Nagainis.
Viņš arī priecājas par hakatona “CrisisLab” ideju: “Visi studenti var apvienoties, lai strādātu pie kopīga mērķa. Un, ja es varu kaut ko pievienot no sava zināšanu arsenāla, tad es to ļoti labprāt šajā krīzes situācijā arī piedāvāju.”
