Biznesa augstskolas “Turība” Mārketinga un tirdzniecības kursa studente Karīna Villerte, piedaloties studentu hakatonā, izstrādāja rapšu vaska auduma maisiņu pārtikai. Tā ir videi draudzīga, no vietējiem materiāliem ražota un daudzkārt lietojama alternatīva plastmasas maisiņiem.
“Projektā saņēmām uzdevumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvirzītu problēmu, kas bija videi draudzīga un sanitārām normām atbilstoša iepakojuma izveide. Mēs sākām pētīt un konstatējām, ka pirms plastmasas maisiņiem izmantoja vaska materiāla audumus maisiņiem un ietinamajam papīram. Tas ir tas, kas varētu atkal aizstāt šos maisiņus,” stāsta studente.
Pašlaik ik gadu Latvijā tiek izmantotas 3000 tonnas plastmasas maisiņu. Studentu iecerēto produktu varētu izmantot kā aizvietotāju plastmasas maisiņiem. Iepakojumu no vaska iespējams lietot vairākas reizes, un tas ir lietojams ilgāk par gadu.
Tas tiktu veidots no rapšu vaska un kokvilnas auduma, kas sadalās dabā.
“Maisiņos var likt svaigu gaļu, dārzeņus, ogas utt. Gaļas sula netecēs caur šo maisiņu, jo tas aiztur mitrumu, tāpat arī, ja saspiežas ogas, tas netecēs cauri,” stāsta Villerte.
Rapšu vasku studenti vēlas ražot Latvijā: “Gribam atrast kādu eļļas spiestuvi, kas vēlētos uzsākt šī materiāla ražošanu, jo līdz šim šo vasku pie mums neražo. Tāpat mēs domājam – tā būtu iespēja arī kādiem vietējiem lauksaimniekiem, rapšu audzētājiem iesaistīties šīs produkcijas veidošanā. Tāpat gribam veidot sociāli atbildīgu ražošanu, iesaistot, piemēram, kādu sieviešu patversmi maisiņu šūšanā.”
Iecerētā produkta prototipu plāno izstrādāt tuvākā mēneša laikā.
“Mums jau ir visas sastāvdaļas un atlikusi tikai testēšanas fāze. Un ceram pēc vasaras šo produktu palaist tirgū,” stāsta Villerte.
Testēšanā ieceres autori vēlas saprast, kā iecerēto materiālu ietekmē siltums, kurā brīdī vasks sāk izkust. Tāpat būtiski saprast, vai šis maisiņš produktu saglabā ilgāk svaigu. Studenti iecerējuši dažādus eksperimentus.
Studentiem ir arī redzējums par to, kā ienākt tirgū ar jauno produktu: “Sākumā plānojam vienkārši tiešā pārdošanā piedāvāt šos maisiņus, bet vēlāk tos piedāvāt pircējiem arī kā alternatīvu plastmasas maisiņiem tirdzniecības vietās. Ja tam būs pieprasījums, tad mēs varēsim iet jau pie veikaliem un pārliecināt viņus.”
“Tad, kad šobrīd aizej uz veikalu un redzi, ka produkti ir safasēti dažādos maisiņos un cilvēki dažkārt pat safasē sev vajadzīgo divos maisiņos, tad tu aizdomājies par to, cik ļoti šī situācija pasaulē ietekmē mūs. Un ne tikai veselību, bet arī emocionāli, jo ejam uz veikalu un uztraucamies, ka katra lieta, kam pieskaramies, ir ar vīrusu.
Un man personīgi patīk meklēt risinājumus problēmām, bet es arī vēlējos zināšanas, ko iegūstu universitātē, pielietot reālajā vidē,” saka Villerte.
