Sadaļas Sadaļas

Starptautiskajā novērtējumā Latvijas zinātnes institūti sasniedz augstākus rādītājus

Jaunajā zinātnes institūciju starptautiskajā novērtējumā Latvijas institūti šoreiz sasnieguši augstākus rādītājus, bet ārvalstu eksperti joprojām norāda uz zemo valsts finansējumu zinātnei. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jauno institūtu novērtējumu analizēs un pusgada laikā informēs valdību par finansējuma sasaisti ar šiem rezultātiem.

Iepriekš zinātnes institūciju starptautiskais novērtējums tika veikts 2013. gadā. Pēc tā zinātnes institūtu skaitu krietni samazināja. Jaunajā izvērtējumā ārvalstu eksperti sešās zinātnes nozaru grupās izvērtēja 37 valsts un privāto zinātnisko institūciju darbību, pastāstīja "Technopolis Group" neatkarīgo ārvalstu zinātnisko ekspertu grupas vadītājs Ēriks Arnolds. 

Zinātnes institūcijas saņem augstāku novērtējumuSintija Ambote

"Vidējais zinātnes institūtu novērtējums ir ap trijnieku piecu baļļu skalā, kas ir labs un godājama nacionāla mēroga sniegums, nedaudz izslienot degunu virs ūdens starptautiskās zinātnes kvalitātes līmenī," teica Arnolds. "Kopvērtējumā humanitārās zinātnes nedaudz izceļas, savukārt apakšā ir sociālās zinātnes, kuras ir salīdzinoši jaunas. Taču kopumā zinātnes institūtu novērtējums ir labāks par iepriekšējo. Institūtu sadrumstalotība ir samazināta, bet mūsu ieskatā joprojām ir pārāk daudz zinātnisko institūciju tik nelielai valstij."

Eksperti secinājuši, ka pieaudzis zinātnisko publikāciju skaits starptautiskos izdevumos un krietni uzlabojusies infrastruktūra institūtos,

bet arī šajā izvērtējumā kā vienu no būtiskākajām zinātnes problēmām Latvijā ārvalstu eksperti iezīmē zemo valsts finansējumu.

"Visās pētniecības jomās ir pārāk zems bāzes finansējums, un šī problēma nav mainījusies kopš iepriekšējā izvērtējuma Latvijā," uzsvēra Arnolds. "Zemais valsts atbalsts zinātniekiem liek vairāk fokusēties uz to pētniecības finansējumu, par kuru ir jākonkurē. Protams, ir arī labi piedalīties zinātnes olimpiskajās spēlēs un pārspēt citus, bet ir jābūt saprātīgam līdzsvaram starp bāzes un projektu konkursu naudu. Valsts bāzes finansējums rada pamatu zinātnes institūtiem, lai tie attīstītu ilgtermiņa darbības stratēģiju un pētījumiem nebūtu jāseko tikai projektu finansēšanas tirgum, kas tā notiek, ja tik ļoti jāpaļaujas uz ārējo finansējumu."

Bāzes finansējuma saņēmēju skaits kopš 2013. gada ir mazinājies no 40 uz 22 zinātnes institūcijām.

Daļa iepriekš zemāk novērtēto institūtu apvienojās ar citiem, daļu valsts pārstāja finansēt.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālists Jānis Paiders pastāstīja, ka IZM šobrīd neredz vajadzību definēt konkrētu institūciju skaitu nākamajam periodam, bet finansējamo institūtu skaits tuvākajos gados, protams, varot mainīties.

Zinātnes bāzes finansējums ir 25 miljoni eiro gadā, kas jau vairākus gadus Latvijā nav mainījies. Patlaban papildu iezīmēti 40 miljoni eiro visam jaunajam periodam līdz 2027. gadam, savukārt turpmāk vēl plānots diskutēt par zinātnes bāzes finansējuma pārdales jauno formulu, kurā ņems vērā starptautiskā vērtējuma rezultātus.

"Šobrīd zinātnes bāzes finansējums ir piesaistīts cilvēku skaitam zinātnes institūcijās, lielāko daļu finansējuma maksājot pēc pētnieku skaita," pastāstīja Paiders. "Mēs redzam, ka finansējuma pārdales rādītāju tvērumā pietrūkst izcilības dimensijas, kas jāmēra ne vien publikāciju skaitā, bet arī to kvalitātē, kā arī plašāk jāvērtē industrijas un zinātnes sadarbība institūtos."

Zinātņu akadēmijas vadītājs Ivars Kalviņš piekrīt, ka finansējuma pārdalē ir jāvērtē institūtu izcilība, bet arī jārod iespēja attīstīties tām zinātnes jomām, kas novērtētas zemāk, taču

plānotais papildu valsts finansējums zinātnei joprojām ir pārlieku zems.

IZM jauno institūtu novērtējumu analizēs un sešu mēnešu laikā informēs valdību par finansējuma sasaisti ar šiem rezultātiem. Savukārt pēc jauniem principiem valsts finansējumu zinātnei pārdalīs agrākais, sākot ar 2022. gada otro pusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt