Starptautiskā kosmosa stacija 20 gadu laikā kopš pirmās komandas ierašanās uzņēmusi 240 astronautus, kosmonautus un zinātniekus no 19 valstīm. Darba uzdevumi misijās ir daudz un dažādi – iziešana kosmosā, jauna aprīkojuma uzstādīšana, veco iekārtu labošana stacijas ārpusē. Īpaši svarīgi un noderīgi ir zinātniskie eksperimenti bezsvara stāvoklī, kurus nevar veikt uz Zemes.
400 kilometrus virs Zemes kosmosā peldošā laboratorija ir piecu – ASV, Krievijas, Eiropas, Japānas un Kanādas – kosmosa aģentūru sadarbības auglis.
Amerikas Savienoto Valstu astronauts Skots Kellijs skaidroja stacijas nozīmīgumu: “Viens no nozīmīgākajiem Starptautiskās kosmosa stacijas sasniegumiem ir tas, ka tā ir starptautiska programma un tas ir nepārtraukts eksperiments, kā cilvēkiem dzīvot un strādāt kopā ierobežotā telpā.”
Kellijam kopā ar krievu kosmonautu Mihailu Korņijenko pieder 2016. gadā uzstādīts rekords – garākā misija Starptautiskajā kosmosa stacijā, kurā abi pavadīja veselu gadu. Pienākot stacijas apaļajai jubilejai, Korņijenko norādīja, ka politiķiem uz Zemes vajadzētu iemācīties sadarboties tāpat kā starptautiskās komandas to dara kosmosa stacijā.
"Kad strādājam kosmosā, nav tādas lietas kā politika – mēs visi esam vienā laivā. Visi to saprot, gan astronauti, gan kosmonauti, un mēs esam draugi līdz pat šai dienai. Mums nebija domstarpību tad, un mums to nav arī tagad. Tas ir piemērs, kam jāseko arī šeit, uz Zemes. Es joprojām esmu pārsteigts, kāpēc iesaistītās valstis to nesaprot,” pauda Korņijenko.
Kad, noslēdzot rekordilgo misiju, Kellija un Korņijenko kapsula piezemējās Kazahstānā, abi kosmosā bija nolidojuši 230 miljonus kilometru, planētu apriņķojot 5440 reizes.
