SPECIĀLI no Palmdeilas: Ar 15 NATO valstu, arī Latvijas līdzdalību tapis pirmais drons izlūkošanai

Tuvāko gadu laikā NATO ievērojami pastiprinās savas izlūkošanas spējas, tādējādi palielinot savas iespējas pretoties dažādiem mūsdienu izaicinājumiem. To paredzēts nodrošināt ar pieciem īpaši aprīkotiem bezpilota lidaparātiem, kā arī NATO dalībvalstu starpā integrētu novērošanas un izlūkošanas sistēmu. Pagājušajā nedēļā ASV Kalifornijas štatā tika prezentēta pirmā no piecām NATO paredzētajām lidmašīnām „Global Hawk”, kuras izstrādē piedalījušās 15 NATO dalībvalstis, tostarp Latvija.

NATO Sauszemes novērošanas sistēma jeb saīsinājumā AGS tiek dēvēta arī par „Acīm debesīs”. Šīs programmas mērķis ir izveidot sistēmu, kas nodrošinātu zemes novērošanu un izlūkošanu no gaisa, izmantojot speciālas bezpilota lidmašīnas „Global Hawk”. Lidmašīnas paredzēts apgādāt ar daudzrežīmu zemes novērošanas sensoriem, kas ļautu iegūt daudz vērtīgāku informāciju un daudz lielākos apjomos, nekā iespējams ar pašreizējām tehnoloģijām jeb pilotējamām misijām.

Par šo sistēmu piedāvātajām iespējām stāsta augstu lidojošo lidaparātu „HALE Systems” programmas pārstāvis Bobs Zeisers: „Šādas lidmašīnas lido ilgāk par 24 stundām, un rekords ir pat vairāk nekā 34 stundas. Jūs lidojat aptuveni 15-16 kilometru augstumā, kas ir ievērojami virs komerciālās aviosatiksmes. Tas jums ļauj iegūt daudz plašāku zemes attēlu, un vienas misijas laikā jūs varat aptvert vairāk nekā vienu miljonu kvadrātkilometru, iztērējot salīdzinoši maz degvielas. Laikā, kad valstis cenšas ietaupīt līdzekļus, bezpilota sistēmas ir neaizstājamas. Turklāt šīs lidmašīnas lido jebkuros laika apstākļos un radari spēj ievākt informāciju jebkādos laika apstākļos un jebkādās situācijās.”

Plānots, ka jaunizveidotā sistēma būs savietojama ar katras dalībvalsts nacionālajām un citām NATO izmantotajām novērošanas sistēmām, tādējādi koordinējot valstu sadarbību un ļaujot daudz veiksmīgāk atbildēt uz aktuālajiem draudiem un izaicinājumiem.

Darbu un līdzekļus iegulda katra no 15 dalībvalstīm

Pagājušajā nedēļā notikusī jaunā bezpilota lidaparāta NATO 1 prezentācija ASV Kalifornijas štata Palmdeilā iezīmē ļoti nozīmīgu posmu gadiem ilgās NATO programmas ceļā. Sākotnējās diskusijas par šādas alianses līmeņa novērošanas programmas nepieciešamību aizsākās pat vairāk nekā pirms 20 gadiem, NATO līderiem atzīstot, ka pašreizējās izlūkošanas iespējās ir ļoti daudz trūkumu.

Taču galīgā vienošanās panākta vien pirms trijiem gadiem, kad tika izlemts, ka NATO vajadzībām tiks iegādātas piecas ASV kompānijas "Northrop Grumman" bezpilota izlūklidmašīnas "Global Hawk RQ-4B". 1,7 miljardus dolāru vērtā programma tiek īstenota par 15 NATO dalībvalstu, tostarp Latvijas, kopīgajiem līdzekļiem. Šīs programmas izstrādē piedalās arī uzņēmumi no Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Lietuvas, Luksemburgas, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas un, protams, arī Amerikas Savienotajām Valstīm. Katras valsts finansiālais ieguldījums gan netiek atklāts.

Kā savā uzrunā norādīja kompānijas „Northrop Gruman Aerospace Systems” bezpilotu sistēmu viceprezidents, latviešu izcelsmes amerikānis Jānis Pamiljans, neviena no NATO dalībvalstīm viena pati šādu sistēmu nevarētu izstrādāt. Tieši tāpēc NATO AGS starptautiskā komanda tiešām ir unikāla un var teikt, ka šīs programmas ietvaros saule nekad nenoriet.

„Šī programma ir fokusējusies uz gudrajām tehnoloģijām un dažādu iespējamo kļūdu testēšanu. Jānorāda, ka visu šīs programmas sauszemes segmentu ir izstrādājuši mūsu Eiropas industriālie partneri. Tas patiesi atspoguļo, kas ir šī projekta komanda un kāda ir šīs programmas filozofija. Tā nav tikai sadarbība starp industrijas partneriem – tā ir visu partneru valdību un uzņēmumu apņemšanās strādāt kopīgi, apvienojot kultūras, valodas un pārvarot laika zonas. Šādas sadarbības spēks pierāda milzīgo uzticību, kas ir izveidojusies. Mums priekšā vēl ļoti daudz darba, un šis ceļojums vēl nebūt nav beidzies,” skaidroja Pamiljans.

Katras valsts ieguldījums tiešām atšķiras. Piemēram, pašus lidaparātus nodrošina ASV; Itālija nodrošinās pastāvīgo bāzēšanās vietu Sigonellā, Sicīlijā; mobilās un stacionārās sauszemes iekārtas datu pārraidīšanai tiek izstrādātas Slovākijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs, bet latviešu uzņēmuma „Komerccentrs DATI grupa” uzdevums ir izstrādāt atsevišķus moduļus AGS projekta vadības programmatūrai.

Vēl jātiek galā ar tehniskajām atšķirībām un sertifikāciju

NATO AGS direktoru padomes vadītājs Ērlings Vangs norāda, ka pašlaik ir pabeigti aptuveni 90 procenti no visa projekta, taču atlikušie 10 procenti, iespējams, būs paši sarežģītākie. Tieši tāpēc transatlantiskajai sadarbībai ir kārtējo reizi jāpierāda sava efektivitāte, lai šo projektu padarītu par īstu veiksmes stāstu un galu galā tiktu izveidota sistēmu sistēma.

„Sigonellā vairāk nekā seši simti karavīru un civilo personu jau ir gatavi saņemt šo lidaparātu, kas kalpos par galveno līdzekli cīņā pret tiem, kuri vēlas apstrīdēt mūsu kopējās vērtības un brīvību. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai šis instruments viņu rokās nonāktu noteiktajā laikā. Taču līdz tam vēl nepieciešams veikt sarežģīto sertifikācijas procesu un turpināt gaisa telpu integrāciju. Pēdējais no šiem jautājumiem nodrošinās, ka šis lidaparāts varēs brīvi lidot pieblīvētajā Eiropas gaisa telpā un virs blīvi apdzīvotām teritorijām,” saka Vangs.

Ērlinga Vanga minētais sertifikācijas process patiesībā ir ļoti jūtīgs jautājums tieši vairākām Eiropas valstīm. Piemēram, Vācijai, kas jau pirms vairākiem gadiem vēlējās izmantot tieši šādus pašus lidaparātus savai „Euro Hawk” izlūkošanas programmai. Par spīti tam, ka šādi lidaparāti veiksmīgi sevi pierādījuši ASV gaisa spēkos un tehniskā līmenī arī Eiropai domātie lidaparāti darbojās lieliski, no projekta nācās atteikties gan sabiedrības iebildumu, gan arī sarežģītā sertifikācijas procesa dēļ.

Tehniskās atšķirības un sertifikācijas jautājumus komentē NATO Sauszemes novērošanas sistēmas vadības aģentūras ģenerālmenedžeris Džims Edžs: „Mēs šajā lidmašīnā ievietosim unikālas NATO sistēmas, kādas savām operācijām vēlas alianse un kādu nav ASV gaisa spēkos izmantotajos lidaparātos. Līdz ar to ir nopietnas atšķirības. Un tas nozīmē, ka lidojumu derīguma sertifikācijas process nenotiek automātiski. Mums ir jāpārliecinās, ka šīs jaunās sistēmas no lidojumu drošības viedokļa ir savienojamas ar pašu lidaparātu. Tas tiešām ir izaicinājums, taču mums ir lieliska inženieru un ekspertu komanda no Itālijas, kas veic šo sertifikācijas procesu. Arī mobilās un transportējamās sauszemes stacijas ir unikālas un Amerikas Savienotajās Valstīs nepastāv, tāpēc pirms sistēmas piegādes mums ir nepieciešams veikt pārbaudes un novērtējumus.”

Trīs mēnešu izmēģinājumi

Pirms nogādāšanas Sigonellā nākamā gada pavasarī arī šīs lidaparāts tuvākajā laikā izies aptuveni trīs mēnešus garus lidojumu izmēģinājumus Edvardsa gaisa spēku bāzē. Viesojoties šajā bāzē, viens no "Global Hawk" lidaparātu izmēģinājumu programmas vadītājiem Dereks Brauns stāsta, kā tieši noritēs paredzētās pārbaudes: „Kad jūs aizvedat mašīnu uz pārbaudi pēc 10 tūkstošiem nobraukto kilometru, mehāniķi zina, kādas problēmas jāmeklē. Mēs pašlaik to mācāmies. Mēs nolidojam 10 tūkstošus stundu, visu dokumentējam un eksperti pārliecinās, ka viss strādā. Ja mēs kaut ko atrodam, viņi meklē risinājumu un mēs testējam atkal. Ir iespējams veikt simulācijas laboratorijās jebkurā vietā, bet vienā brīdī tas viss mums šeit ir jāpārbauda uz reālas lidmašīnas.”

Komentējot līdzšinējos testus, kas veikti ASV gaisa spēku programmas ietvaros, Dereks Brauns norāda, ka „Global Hawk” lidmašīnas ir ārkārtīgi precīzas un ārkārtīgi drošas: „Tā pacelsies un darīs to, ko tai liks – jums atliek tikai uzraudzīt. Ja kaut kas notiek, lidmašīna pati zina, ko darīt, jo jūs to tai jau esat uzdevis, ievadot lidojuma plānu. Ja starp diviem maršruta punktiem apstāsies dzinējs, lidmašīna zinās, ka jāsāk planēšanas režīms, jāpārslēdzas uz rezerves akumulatoriem un jādodas uz nākamo norādīto punktu. Pilotētā lidmašīnā var sākties panika, var tikt iztērēts vairāk degvielas un tā var ātrāk nokrist. Taču šeit dators izdarīs visu, kas noteikts. Ja tai jāpiezemējas uz šīs līnijas, lidmašīna piezemēsies tieši uz šīs līnijas. Es teiktu, ka tas strādā 95 gadījumos no 100, bet patiesībā tie ir 100 gadījumi no 100.”

Ne ieročiem, bet informācijas vākšanai

Lai arī „Global Hawk” ir lielākā bezpilota lidmašīna, arī tai tomēr ir pilots, taču uz zemes. Turklāt, šos lidaparātus nevar vadīt cilvēks bez reālas kaujas lidmašīnu vadības pieredzes. Kā norāda viens no pilotiem, ASV gaisa spēku majors Džeremijs Džonss, vadīt šādu bezpilota lidaparātu ir salīdzinoši ļoti vienkārši: „Šī lidaparāta vadīšana atšķiras pat no lidojumu stimulatora. Šī lidmašīna pati paceļas, pati nolaižas un pati ierodas pacelšanās vietā. Mums ir misiju plānotāji, kas nosaka, kur tieši lidaparāts dosies. Mēs uz zemes tikai nospiežam pogu, lai to iedarbinātu vai apstādinātu. Lidojuma laikā jau mēs varam koriģēt augstumu vai kādu citu rādītāju. Mēs arī sazināmies ar satiksmes dispečeriem un pildām viņu norādījumus kā jebkuras lidmašīnas piloti. Ar šo lidmašīnu mēs lidojam tik augstu, ka netraucējam komerciālajai satiksmei un līdz ar to mums nav jāsatraucas par iespējamām sadursmēm.”

Lai arī tradicionāli bezpilota lidaparāti tiek saistīti ar kaujas misijām, piemēram, Afganistānā vai Irākā, NATO Sauszemes novērošanas sistēmas lidaparātos ieroču nav.

To galvenais uzdevums ir tikai vākt informāciju un nodot to tālāk attiecīgajiem dienestiem. Turklāt ar šīm lidmašīnām netiek veikta video, bet gan foto novērošana un iegūto datu salīdzināšana.

Kā norāda „HALE Systems” pārstāvis Bobs Zeisers, šos lidaparātus var izmantot ne tikai militāriem mērķiem. Piemēram, bezpilota lidaparāti no tāluma varētu uzraudzīt robežas Ukrainā, bēgļu kustību Vidusjūrā vai veikt vides novērošanu tādos grūti aizsniedzamos reģionos kā Arktikā.

Zeisers norāda, ka šādas sistēmas savulaik būtu ļoti noderējušas, piemēram, sniedzot palīdzību Indonēzijas cunami cietušajiem: „Ja mums toreiz būtu bijušas NATO novērošanas lidmašīnas, mēs būtu varējuši doties uz Indonēziju un palīdzētu atrast izdzīvojušos. Taču toreiz situācija bija tāda: uz Indonēzijas ostām devās franču un amerikāņu kuģi, meklējot izdzīvojušos. Helikopteri pilni ar ūdeni un segām neveiksmīgi meklēja izdzīvojušos un bija spiesti atgriezties ar visiem produktiem, bet bez degvielas. Ja mums būtu tagadējās sistēmas, mēs izdzīvojušos atrastu daudz ātrāk un atrastu ostas, uz kurām kuģi var nogādāt palīdzību.”

NATO 1 lidmašīnas prezentācija ir tikai viens no starppunktiem ceļā uz pilnīgu programmas realizāciju. Nākamais nozīmīgais punkts būs lidaparāta pirmais oficiālais lidojums, kas gaidāms vasaras beigās. Pirmais lidaparāts Sigonellā ieradīsies nākamajā gadā, kam sekos visu iekārtu pārbaudes darba režīmā, bet visa sistēma kopumā varētu sākt darboties 2018.gadā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti