Sociālā tīkla "draugiem.lv" pārstāvis Jānis Palkavnieks atzīst, ka cilvēki ir kļuvuši prātīgāki un uzmanīgāki, taču joprojām ir novērojama arī ļoti neuzmanīga attieksme pret savu datu drošību.
Eksperti atzīst, ka lielākoties cilvēki joprojām neapzinās, kur nonāk informācija, kura tiek ievietota sociālajos tīklos.
"Viņi uztver sociālo tīklu drīzāk kā draugu loku, bet sociālo tīklu modelis kļūst arvien atvērtāks, un, lai gan tiek ieviesti tehniski līdzekļi, kas ļautu kontrolēt iesūtīto informāciju, tajā pašā laikā arvien plašāks cilvēku loks var piekļūt šiem datiem," atzīst "Possible.lv" drošības eksperts Kirils Solovjovs.
Datu drošības jautājumu vēl vairāk sarežģī fakts, ka bieži vien personas datu pārkāpumu upuris atrodas vienā valstī, bet pakalpojuma sniedzējs, kurš datus nelikumīgi izmantojis – citā.
Lai ar šo problēmu cīnītos, iespējams, jau pavisam drīz Eiropas Parlaments apstiprinās regulu, kas noteiks vienotus datu aizsardzības noteikumus visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Jaunā regula paredz arī vairākus datu aizsardzības jauninājumus. Viens no tiem – tiesības tikt aizmirstam.
Šobrīd normatīvie akti neaizliedz kompānijai, kura uztur sociālo tīklu, paturēt un izmantot personas datus arī pēc tam, kad cilvēks ir izlēmis savu sociālo tīklu profilu dzēst.
Ar jauno regulu plānots nosacījums, ka šādā gadījumā kompānijai būs jādzēš visa profila lietotāja informācija no datu bāzes. Neskatoties uz gaidāmajām likumdošanas pārmaiņām, eksperti uzsver, ka vislabākais veids, kā pasargāt sevi no iespējamiem datu drošības pārkāpumiem, ir izpratne par galvenajiem riskiem un to, kā no tiem izvairīties.
Kā galvenie atslēgas vārdi tiek minēta katra sociālo tīklu lietotāja personīgā atbildība.
Cilvēki ir sākuši saprast, ka profils ir viņu virtuālā identitāte un nodot pieeju savam e-pastam vai sociālo tīklu profilam ir tas pats, kas iedot savu mājas atslēgu vai bankas karti," atzīst Palkavnieks.
