Skeleta muskuļu sistēmas traucējumi ir cēlonis divām trešdaļām arodslimību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ir daudz profesiju, kas kaitē muskuļiem - tas ir jebkas, kur ir vienveidīgs un ilgstošs darbs ar rokām un ķermeni, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors, projekta zinātniskais vadītājs Ivars Vanadziņš un RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece, arodslimību ārste Jeļena Reste. 

RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētnieki radījuši jaunu muskuļu noslodzes diagnostikas metodi, kas ļauj laicīgi noteikt muskuļu, cīpslu un saišu pārslodzi un novērst audu iekaisumus un bojājumus, kas laika gaitā var ievērojami samazināt darbaspējas un izraisīt invaliditāti. To paveikt palīdz RSU izstrādātā termovīzijas metode, kuru ērti izmanot darba vietās, lai mazinātu arodslimību ietekmi uz cilvēku veselību.

"Termogrāfija ļauj pamanīt, kas karstāks, siltāks vai aukstāks. Jaunums ir tas, ka sākam to izmantot medicīnā un tieši darba vidē. Tas ļauj ieraudzīt problēmu laicīgi, pirms iestājušās paliekošas sekas vai sākušās izmaiņas," skaidro Ivars Vanadziņš.

RSU pētniece Reste norāda, ka metode tapusi, izveidojot jutīgu infrasarkano kameru, kas uztver no cilvēka ķermeņa izstaroto siltumu. "Strādājšie muskuļi izstrādā siltumumu, un muskuļu grupas, kas vairāk noslogotas, būs siltākas. Arī iekaisuma vietas var redzēt," norāda Jeļena Reste.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Šo metodi pēdējos gados izmanto profesionāļi sporta medicīnā, darba vidē to izmanto mazāk. Latvijas medicīnā šo metodi vēl neizmanto, tikai zinātnē. Lai ieviestu medicīnā, iekārta jāreģistrē kā medicīnas tehnoloģija.

Muskuļiem nav darba dienas - pat cilvēkam guļot, muskuļi strādā. Cilvēks var iemācīties atslābināties un darbināt minimālu skaitu muskuļu. Arī guļot, muskuļi turpina darboties.

Stāvēšana un sēdēšana ir muskuļu darbs un statiska slodze tiem. Pareizi ir visu laiku nedaudz kustēties, norāda Vanadziņš. Ja skolotāji bērnus apsauc, lai viņi mācību stundās nedīdās, tad ārsti tieši otrādi - iesaka to darīt.

Pats spēcīgākais muskulis atrodas apakšstilbos un var noturēt visu cilvēka svaru. 

Turot rokās grāmatu vai kafijas krūzi, tiek darbināti muskuļi. Tiesa, tā ir ļoti maza enerģija, kas liek rokas muskuļiem šādā veidā būt aktīviem. Viena daļa no muskuļiem tiek izmantoti samērā maz, tāpēc tikai daži spēj kustināt ausis, jo viņi šos muskuļus ir attiecīgi trenējuši, stāsta RSU lektore, sporta ārste un fizioterapeite Māra Kuļša.

Lai nepiedzīvotu muskuļu atrofiju un tie būtu veseli, un gādātu arī par organisma veselību, tie ir jānodarbina un tiem jāpārvar pretestība jeb gravitācija.

Taču tas ne vienmēr ir iespējams zemas pretestības apstākļos, piemēram, sēdošā darbā birojos, laikā, kas jāpavada guļus slimības gultā vai atrodoties mikrogravitācijas apstākļos kosmosā. Bet izrādās, to nevar teikt par pilnīgi visiem muskuļiem, liecina Floridas universitātes speciālistu pētījums.

Izrādās, ka vaigu muskuļiem nav nepieciešams intensīvs stimuls, kā, piemēram, kāju muskuļiem, lai tos nezaudētu. To izdevies noskaidrot eksperimentā ar pelēm. Pētnieki salīdzināja divas peļu grupas – vienai grupai lika uzturēties divas nedēļas kosmosa kuģī, bet otru grupu paturēja uz zemes. Kosmosā peļu kāju muskuļi netika nodarbināti, taču ēšanas dēļ vaigu muskuļi gan darbojās, kā nākas.

Salīdzinot abas grupas, pētnieki pārliecinājās, ka pelēm, kas divas nedēļas pavadīja kosmosā, kāju muskuļu masa bija pazudusi, taču vaigu muskuļi nebija gājuši mazumā. Uzlūkojot tuvplānā šūnas, kas regulē signālu pārnesi muskuļos, secināts, ka vaigu muskuļu masa tiek regulēta, liekot lietā no kāju muskuļiem atšķirīgus mehānismus.

Paredzams, ka šis pētījums palīdzēs cilvēkiem pavirzīties uz priekšu savos kosmosa ceļojumos, taču vislielākie ieguvumi būs tepat uz zemes. Problēma, ar ko kosmosā satopas astronauti, zaudējot muskuļu masu, ir ļoti izplatīta arī cilvēkiem tepat uz zemes, kas kaut vai īslaicīgi zaudējuši spēju kustēties. Atklājot mehānismu, kas liek muskuļus regulēt atšķirīgi, iespējams, varēs palīdzēt ne vienam vien nezaudēt muskuļu masu un nepiedzīvot šo orgānu atrofiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti