Savulaik izdzīvots sapnis izrauties no sociālistiskā režīma realizējas lidojošajā auto

Sapnis par iespēju kādreiz izlauzties no sociālistiskā režīma slēgtās teritorijas ir briedinājis slovāku izgudrotāju vēlmi radīt ko tādu, kas ļautu pārvarēt robežas un sasniegt citas zemes un cilvēkus.

Slovāku inženieri ir radījuši lidojošu auto, kurš, lai arī daudziem liekas utopija, ir piesaistījis ārvalstu investoru un ekspertu uzmanību.

Patlaban joprojām top pirmie modeļi, kurus piedāvās plašākā tirgū. Savu izgudrojumu slovāki ir atveduši arī līdz Briselei, kur allaž ar kādu īpašu veikumu lepojas Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Stiklotā angārā netālu no Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas centra vidū stāv divi  zemi lietus lāses plūdlīnijas objekti uz riteņiem, ar smalku miniatūru lidmašīnas asti un sakļautiem spārniem. Blakus lielā ekrānā redzams video materiāls par to, kā viens no tiem paceļas gaisā un lido virs Slovākijas ainavas. Tā nav zinātniskā fantastika, tas ir viens no slovāku inženieru izgudrojumiem, kas šajās dienās nonācis arī Briselē, kā paraugs tam, ko spēj Slovākija, kas tagad ir arī ES prezidējošā valsts.

Tas ir lidojošs auto jeb aeromobilis, kā to sauc tā izgudrotāji, - kuru pēdējos gadu desmitos ir centušās radīt vairākas pasaules valstis, arī ASV.

„Šis ir absolūti jauns objekts, kas savieno auto un lidmašīnu, un tam ir nelielas atšķirības, ja salīdzinām ar parastu lidmašīnu,” stāsta izgudrotājs un pilots Stefans Kleins, kurš pirmais to arī izmēģināja debesīs. „Šis objekts ir skaidrs apliecinājums tam, ka Eiropa mainās. Pirmkārt, mums ir atvērtās debesis, kas savieno cilvēkus. Samta revolūcijas laikā tas bija ārkārtīgi spēcīgs izdzīvošanas motīvs. Pirms tam tas bija naivs sapnis, bet tagad es esmu ārkārtīgi laimīgs, ka tas ir kļuvis par īstenību. Kā mazai valstij mums ir pieeja jaunākajām tehnoloģijām, dažādām programmatūrām, un mēs to visu liekam lietā un varam kļūt par daļu no kopējā Eiropas progresa.”

Šī lidojošā auto iecere ir radusies Slovākijā, bet tagad 40 cilvēku komandā strādā zinātnieki no kopumā sešām valstīm, to vidū arī no Lielbritānijas, Vācijas, Francijas.

Atbalsta finansējumu inženieri guvuši gan no valsts, gan Eiropas Komisijas (EK) projektiem, gan privātajiem partneriem, un patlaban top pēdējie prototipi, ko piedāvāt plašākam tirgum.

Tā veidotāji atzīst, ka vismaz sākumā noteikti tas būs nišas produktos, ko nevarēs atļauties katrs. Taču slovāku izgudrotāji negribētu, ka tā tas paliek arī nākotnē, un ir pārliecināti, ka ar laiku šīm automašīnām būtu jābūt tikpat ikdienišķai lietai kā mobilajiem telefoniem, par kuriem neviens vairs nebrīnās.

Zinātnieki arī strādā pie ieceres padarīt lidojošās automašīnas dabai draudzīgas, lai tās varētu darbināt baterijas, jo patlaban tās patērē tikpat daudz degvielu, kā neliela privātā lidmašīna.

Autori norāda, ka Eiropā šādām idejām ļauj attīstīties fakts, ka brīvā pārvietošanās zona - Šengena - nav tikai uz zemes, bet arī debesīs. Iepriekš informējot par maršrutu un brīdinot torņus, var netraucēti pārvietoties valstu gaisa telpā.

„Mēs gribētu atrisināt punkta A un B savienojumu starp dažādām valstīm. Piemēram, ja es gribu apmeklēt manu draugu Francijā, man ir vispirms no mājām jānokļūst 80 kilometru attālajā Bratislavā, un šo ceļu es veicu automašīnā, līdz ar to zaudēju vienu stundu, vēl divas stundas pavadu lidostā pirms pacelšanās, pēc tam pats lidojums un tad atkal seko tas pats rituāls kā iepriekš,” stāsta Kleins.

„Bet ar šo objektu es varētu pie sava drauga nokļūt tieši no savas garāžas. Turklāt netālu no viņa mājām ir neliela lidosta ar lidlauku, kur ērti varētu nolaisties. Tas ir Eiropā, bet iedomājieties Ķīnu, Krieviju un citas lielās valstis, kuras tērē milzu naudu, lai būvētu autostrādes. Šis objekts nav burvju nūjiņa un risinājums visām problēmām, bet var ļoti labi nostrādāt vienā mazā individuālo transporta līdzekļu segmentā,” viņš iezīmē mašīnas izmantošanas iespējas.

Slovāku inženieriem un viņu starptautiskajai komandai vēl ir daudz risināmu jautājumu, jo izgudrot lidojošu auto ir viens, bet tā iedzīvināšana praktiskajā realitātē – pavisam, kas cits,  un, protams, bieži arī jāatspēko kritika, ka projekts ir utopisks, dārgs un galu galā tā arī paliks dažu paraugu robežās.

Tomēr, kā norāda Kleins, viņš ir optimists, īpaši tādēļ, ka ES piedāvā iespējas, bet tieši viņiem, kā saka instruktors, ļoti svarīgi, lai nekas nemainītos vispārējā politikā un lēmumos par atvērtajām debesīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt