"Tas ir kaut kas līdzīgs 4G antenai, izņemot to, ka mēs vēlamies, lai tā neizstaro visos virzienos," skaidroja „Airbus Blue Sky” inženieris Nikolass Šneiders. "Mēs vēlamies, lai tā būtu ļoti precīza kā lāzers.
Tas būtu vilnis, ko var tieši novirzīt uz uztverošo antenu, kas pēc tam pārveidos šo vilni elektrībā."
Plānots nelielus Saules paneļus divus kilometrus garā rindā izvietot apmēram 36 tūkstošus kilometrus virs Zemes, un to kopējā jauda būtu pielīdzināma nelielas atomstacijas jaudai. Fotoelementi kosmosā darbojas ļoti efektīvi, jo tos neietekmē atmosfēra, un tie var darboties bez pārtraukumiem.
Savukārt iekārtu tehnisko apkopi veiks roboti.
Kosmosa spēkstacija par realitāti varētu kļūt 20 gadu laikā, bet sākotnējie izmēģinājumi jau sākušies.
"Airbus" darbnīcās Minhenē izdevies veiksmīgi bez vadiem novadīt 1000 vatus enerģijas. Projekta autori to dēvē par zinātniskās fantastikas pārvēršanu realitātē, savukārt šī literatūras žanra cienītāji atgādina, ka līdzīga iekārta aprakstīta ģeniālā zinātnes popularizētāja un rakstnieka Aizeka Azimova stāstu krājumā "Es, robots".