Stāsti

PMLP gādās, lai par nozaudētiem personu apliecinošiem dokumentiem varētu ziņot telefoniski

Stāsti

Entomologs Uģis Piterāns šovasar novērojis jau 67 tauriņu sugas

Latviešu satelīts "Venta-1" šomēnes tomēr netiks palaists orbītā

Satelīta «Venta-1» nākamā palaišanas cerība – rudenī

Lai gan Latvijas pirmā satelīta “Venta-1” nogādāšana Zemes orbītā ar indiešu nesējraķeti ir atlikta, Ventspils Augstskola, kas satelīta projektu koordinē, cer, ka tas tiks izdarīts rudenī, jo daļa līdzekļu par satelīta palaišanu jau ir iemaksāti.

Šoreiz daudz aprunātā Latvijas satelīta “Venta-1” palaišana kosmosā, kas bija plānota 20. jūnijā, atcelta tehnisku iemeslu dēļ. Starptautisks līgums ir noslēgts ar Indijas kompāniju "Antrix", kas paši, aprēķinot riskus, ieteikuši Latvijas satelītu un arī kādu itāļu studentu satelītu palaišanu Zemes orbītā pārcelt uz nākamo nesējraķetes startu.

Kopumā ar šo nesējraķeti bija plānots kosmosā nogādāt uzreiz 22 dažādu valstu satelītus.

"Venta-1" projekta vadītājs Indulis Kalniņš no Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātes skaidro satelītu sadursmes riskus: “”Venta-1” relatīvais ātrums, salīdzinot ar citām mašīnām, satelītiem, ir relatīvi neliels – apmēram divi kilometri stundā. Un pārējie no 22 satelītiem tiek atdalīti no indiešu nesējraķetes pēc neilga laika ar ievērojami lielāku ātrumu – pieci kilometri stundā. Un tad tiek veiktas kolīziju un sadursmju analīzes. Rezultātā bija skaidrs, ka “Ventai” un itāļu satelītam ir  augsts risks sadurties ar citiem satelītiem.”

Kalniņš papildina, ka ir sazinājies ar indiešu kolēģiem, kas apstiprināja – nākamās nesējraķetes starts plānots septembrī vai oktobrī. Tad arī “Venta-1” varētu nokļūt Zemes orbītā. Viņš gan norāda, ka precīzu datumu pašlaik noteikt nevar, taču neesot šaubu, ka mūsu satelīts būs uz nākamās indiešu raķetes.

Izglītības un zinātnes ministrijā informē, ka satelīta ievadīšanai Kosmosā no valsts piešķirts 71 tūkstotis eiro. Līgumā ar Ventspils Augstskolu norādīts, ka projekts jāīsteno līdz novembra beigām. Ja tas netiks izdarīts, augstskolai nāksies summu atmaksāt valstij.

Ventspils Augstskolas vadošais pētnieks un projekta "Venta-1" koordinators Aigars Krauze cer, ka satelīta palaišana Kosmosā atlikta tikai uz dažiem mēnešiem. Viņš atgādina, ka satelīts tika izveidots 2011.gada vasarā un līdz pat pagājušajam gadam bija neveiksmīgi mēģinājumi nesējraķetes meklējumos Krievijā un Eiropā. Savukārt ar Indiju noslēgts līgums pērn.

Tāpat Krauze papildina, kādēļ vispār pašiem sava satelīta palaišana kosmosā ir nozīmīga: “Tas projekts nebeidzas ar palaišanu. No brīža, kad tas satelīts riņķos, studentiem būs darbs šeit – prast uztvert šos datus, prast raidīt komandas satelītam, prast datus atšifrēt.”

Uz Latvijas satelīta ierīkota arī automātiskā kuģu identifikācijas sistēma, kas palīdz no satelīta noteikt kuģu atrašanās vietas. Un tādai informācijai varētu būt arī komerciāla vērtība.

Vēstīts, ka Latvijas satelīts “Venta – 1”  tapa kā izglītības projekts 2011.gadā. Satelītā ievietoja Automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS), kas uztvertu kuģu orientēšanās signālus un tālāk tos noraidītu uz Ventspils Augstskolā izveidoto staciju. Papildus “Ventā” ievietoja kameru, kas uzņemtu zemes fotoattēlus. Bija plānots, ka satelīts orbītā nonāks tuvāko mēnešu laikā.

Taču 2016.gada pavasarī ziņots, ka satelīts tālāk par Vāciju aizvien nebija aizceļojis. Tolaik konflikts starp Latvijas un Vācijas partneriem bija samilzis tik ļoti, ka Latvijas puse apšaubīja, ka satelīts saglabājis savas sākotnējās funkcijas.

Arī šogad jūnijā atlika “Venta-1” nogādāšana Zemes orbītā. Lai gan to bija paredzēts veikt Indijas nesējraķetei, tomēr tika aprēķināts, ka sadursmes risks ar citiem satelītiem ir pārāk liels.

Saistītie raksti
6 komentāri
xxx
Bet Max Valier lapā laiks līdz startam turpina skaitīties - palikušas 2 dienas... Te kaut kas netiek pateikts līdz galam. Rādās, ka Kalniņa kgs, kas ir arī Max Valier konstruktors, bija iecerējis kādu viltīgu gājienu ar Ventas palaišanas imitāciju, bet informācija noplūda, un lai izvairītos no skandāla tika izgudrota versija par sadursmju bīstamību.
Minivat
Būtu būvējuši Cubesat, kā to izdalīja leiši un igauņi, nebūtu nekādu problēmu at palaišanu. Nē, piesaistīja ''spečukus'' no vācija
Minivat
Būtu būvējuši Cubesat, kā to izdalīja leiši un igauņi, nebūtu nekādu problēmu ar palaišanu. Nē, piesaistīja ''spečukus'' no vācijas un tie visu salaida dēlī. Itkā Latvijā trūktu gudras galvas, kuras sen to projektu būtu novedušas līdz galam. Ja pašiem nav savas nesējraķetes, vai tik daudz naudas, lai to nopirktu, tad pasaulē jau sen ir Cubesat standartts, kad satelītam jāirkļaujas 10cm kuba izmēros un viss. Skaidrs, Venta1 uztaisīts gallīgi ne pēc standartiem un neviena nesējraķete negrib to ņemt uz borta, Tā notiek, kad pie projekta ķeras nespeciālisti.
2 km/h, vai tomēr 2 km/sec, zinātnieku un žurnālistu kungi?..
Pria
Varbūt tas ir domāts relatīvais ātrums pret nesējraķeti? Tad 2 km/h šķiet daudz iespējamāk par 7200 km/h. :)
Toms
Atgādināšanu, ka saskaņā ar presē ziņoto sākotnēji tā palaišana bija paredzēta 2009.gadā(!), bet faktiski to pabeidza 2011. gadā, kad arī parādījās pirmās ziņas par šī satelīta palaišanām un to atlikšanām, kas tādā garā un „intensīvas meklēšanas“ pavadībā turpinās jau gadiem. Šķiet, kaut kas ar mērķtiecību nav bijis kārtībā, bet ceru, ka šī sāga beidzot pozitīvi noslēgsies. Atskatoties uz kaimiņvalstīm, Igaunija satelītu sāka būvēt 2008. gadā un palaida 2013.g., Lietuvā 2011.gadā tikai radās ideja būvēt satelītu, bet 2014. gadā tas jau atradās orbītā. Nav jau galvenais būt pirmajiem (pirmie tik un tā bija PSRS), bet žēl, ka sistemātiski nespējam izpildīt pašu iepriekš nospraustos plānus (vai arī neprotam plānot). Ja tas vispār kādam vēl īsti interesē, varbūt būtu jāmācās no kļūdām un fiksi jādomā par sekmīgu Venta-2, lai glābtu reputāciju...
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti