Sarunas ar mūziķiem par garīgo veselību. Par raidierakstu «Mūziķis pie mikrofona» stāsta tā veidotāja

Šonedēļ Latvijas Radio svinēja savu 96. dzimšanas dienu. Lai nosvinēto šos svētkus kopā, šonedēļ uz raidnīcu "Raidnīcu" aicināta Latvijas Radio 3 "Klasika" raidierakstu "Mūziķis pie mikrofona" veidotāja Anna Marta Burve.

Par raidierakstu «Mūziķis pie mikrofona» stāsta Anna Marta BurveDace Krejere

Viņa mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Nupat pabeidza studijas Mūzikas akadēmijas muzikoloģijas katedrā.

"Darbs radio ir mana sūtība," atzina Burve un pauda prieku ne tikai par iknedēļas darbu tiešajā ēterā, bet arī pašas izauklēto podkāstu.

Kā radās ideja veidot podkāstu?

Stāsta Anna Marta Burve: "Tā bija reize, kad es dzirdēju vienā radio raidījumā, kā sitaminstrumentāliste Elīna Endzele, kas bija arī viens no maniem pirmajiem viesiem, – viņa stāstīja par izdegšanu. Un tajā brīdī manās smadzenēs notika kaut kāds klikšķis. Man bieži vien ir bijis, ka es ļoti ilgu laiku dzīvojos kaut kādā idejā, bet tā ir nekonkrēta. Un tad kaut kādā brīdī ieslēdzas zaļā gaisma un viss ir skaidrs. Un es atceros, ka es to raidījumu klausos un man liekas – tik fantastiski, ka viņa par to runā, kā viņa par to runā un ka vispār viņa par to runā. Jo manī ideja par šādu podkāstu bija virmuļojusi jau ļoti ilgu laiku. Un tieši Elīnas teiktais man tajā brīdī lika saprast, ka jābūt vēl sarunām par garīgo veselību. Visveiksmīgākais tas būtu podkāsta žanrā, par spīti tam, ka iepriekš nebiju daudz klausījusies. Bet tajā brīdī sapratu, ka, jā, podkāsts ir īstais. Un tad ļoti īsā laikā, pāris nedēļās, šis podkāsts arī uztapa.

"Raidnīcas" vadītāja Dace Krejere: Es varētu izstāstīt savu pieredzi, klausoties tavu raidierakstu! Man, protams, ir priekšstats, par ko un kā runā Latvijas Radio 3 "Klasika". Un tādas gaidas man bija, arī ieslēdzot "Mūziķi pie mikrofona". Un tad sākās lielākais pārsteigums – mūziķi runāja nevis par koncertprogrammām un māksliniecisko sniegumu, bet par tēmām, kas mums, kuri nav ikdienā saistīti ar mūziku, ir saprotamas – izdegšana, radošās krīzes, depresija. Ko tu saki par to?

Anna Marta Burve: Man interesanti dzirdēt, ka tev ir priekšstats, par ko mūziķi varētu runāt. Un man liekas, ka tā ir laba lieta, jo uz savu raidierakstu aicinu tieši akadēmiskās mūzikas pārstāvjus, mūziķus. Un man patīk tas, ka raidierakstā blakus daudzām lietām, kas izvirzās priekšplānā, akadēmiskās mūzikas pārstāvji kaut kādā veidā paliek cilvēciskāki. Nav jau noslēpums, ka akadēmiskā mūzika ir elitāra, nepieejama, svešķermenis tiem, kuri nav to mācījušies speciālās skolās. Un nav jau īstenībā nozīmes, ka tas mūziķis ir pie mikrofona. Pie mikrofona ir cilvēks ar reālām dzīves pieredzēm.

Raidnīca

Podkāsts par podkāstiem - "Raidnīcā" klausies sarunas ar Latvijas raidierakstu veidotājiem. Jauna epizode katru otrdienu Latvijas Radio 1 mājaslapā un visās lielākajās straumēšanas platformās: 

Un šo raidierakstu vēlējos veidot arī tāpēc, ka Mūzikas akadēmijā iepazinos ar daudziem mūziķiem. Un šo draudzību rezultātā bieži vien izskanēja dažādas sarunas par garīgo veselību. Viņi uzticējās man, es uzticējos viņiem, un sapratu, ka arvien vairāk cilvēkiem šīs tēmas ir aktuālas, bet par tām mūziķu vidē atklāti nerunā. Man likās, ka par to kaut kā būtu jāsāk runāt, bet kā…? Un te nu mēs esam – podkāstā!

Dace Krejere: Un kāda ir tava pieredze?

Es šo podkāstu veidoju divu aspektu dēļ. No vienas puses bija šīs draudzības ar mūziķiem, un no otras puses mana personīgā pieredze. Man ļoti interesē psiholoģija kā zinātne. Mūzikas akadēmijā mums pirmajā kursā bija psiholoģijas kurss, un es to klausījos kā noburta, jo manā skolā neko par to nemācīja. Un otrs – es cenšos sadzīvot ar trauksmi, jo man šie trauksmes traucējumi ir bijuši viscaur mūžam. Un no vienas puses tie ir balstīti dažādās pieredzēs, ko es esmu iemācījusies skolā, bet arī balstīti manā bioķīmijā. Esmu piedzimusi jau ar iekšēju trauksmi, un man tas vienmēr ir izpaudies tīri fizioloģiski. Un, protams, ka nav patīkami, ka mūsu ķermeni pārņem šīs trauksmainās sajūtas. Agrāk to nesapratu, jutos slikti un man likās, ka nevienam to nevaru stāstīt, jo nevienam nav tādu problēmu kā man; neviens mani nesapratīs. Un tāpēc mani tas tik ļoti interesē un es par to vēlos runāt. Jo ar citiem, atklāti runājot par šīm situācijām, kurās mēs nonākam, es saprotu, ka es neesmu viena. Un tā ir ļoti laba sajūta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt