Arheologi ir pārliecināti, ka dzelzs laikmeta cilvēks miris vardarbīgā nāvē un pēc tam apglabāts aizzīmogotā māla bedrē. 2009.gadā Jorkas priekšpilsētā, Heslingtonā galvaskauss tika atrasts ar seju uz leju bez jebkādiem pierādījumiem par to, kas noticis ar pārējo ķermeni - cilvēka galva bija nocirsta kopā ar diviem skriemeļiem un žokli. Kopš tā laika eksperti veica pārbaudes, lai izskaidrotu, kā audi varēja tik ilgi saglabāties.
Sākumā arheologi pat domāja, ka viņi ir atraduši necilu galvaskausu, taču, iztīrot kaulus un paskatot tuvāk, nonāca pie jauna atklājuma un slēdziena - tika atsegtas pārsteidzoši labi saglabājušās cilvēka smadzenes, jo pētnieki ieraudzīja spilgti dzeltenu porainu materiālu.
"Tas nelīdzinājās nekam, ko biju redzējis pirms," atzina viens no arheologiem. Eksperti nav pilnībā pārliecināti, taču uzskata, ka smalkie smadzeņu audi izdzīvojuši, pateicoties skābekļa trūkumam noslēgtajā māla bedrē, kā arī taukiem un olbaltumvielām, kas saista kopā smadzenes.
Zinātnieki domā, ka cilvēka galva tikusi nogriezta no ķermeņa gandrīz tūlīt pēc tam, kad viņš ticis nogalināts un apglabāts mitrā, māliem bagātā zemē. Laika gaitā āda, mati un miesa no galvaskausa atdalījusies, savukārt tauki un olbaltumvielas saturējušas smadzeņu audus. Rezultātā smadzeņu apjoms sarucis, bet saglabājusies to forma un daudzas mikroskopiskās funkcijas. Tā kā smadzenēm nepiekļuva skābeklis, tās tika aizsargātas un palika nosacīti nemainīgas.
2,600 year-old brain found preserved in a burial near York, England http://t.co/w1iao0K9XG pic.twitter.com/7YI9isphIO
— Medieval History (@medievalhistory) March 5, 2015
Izmantojot žokļa kaulu un radioaktīvā oglekļa metodi, apstiprinājās, ka šis vīrs, iespējams, dzīvoja 6.gadsimtā pirms mūsu ēras. Zobi un pats galvaskauss atklāj, ka viņš nomiris vecumā starp 26 un 45 gadiem. Vairākas pazīmes liecina, ka šis cilvēks pirms tam saņēmis sitienu pa kaklu, taču bijuši arī minējumi par pakāršanu. Šo pieņēmumu eksperti gan lielākoties nolieguši, pieņemot galvas nogriešanu trofejas vajadzībām drūmajā dzelzs laikmetā. Līķis ticis apbērēts strauji pēc nāves, liecina bezskābekļa nogulumi. Zinātnieki arī konstatējuši, ka nav ne miņas no ierastām smadzeņu saglabāšanas metodēm, piemēram, balzamēšanas vai smēķēšanas.
Tomēr lielākais noslēpums ir palicis - kā cilvēka smadzenes ir saglabājušās gandrīz dabiskā veidā? Pēc aprakšanas zemē parasti netrūkst dažādu maisījumu - ūdens, skābeklis, svārstīgas temperatūras -, lai ļautu attīstīties baktērijām un pūšanai. Drīzāk šis uzskatāms par ārkārtas smadzeņu saglabāšanas gadījumu. Šis gadījums ļāvis "sākt saprast, kāpēc smadzenes var izdzīvot tūkstošiem gadu pēc tam, kad visi pārējie mīkstie audi ir bojāti."
