Liela daļa cilvēku gan Latvijā, gan visā pasaulē dzīvo pilsētās, kur dzeramais ūdens tiek nodrošināts centralizēti.
Jau izsenis ūdens piegādes sistēmas tiek veidotas tā, lai tās varētu izmantot ne vien mājsaimniecības, bet tām varētu pieslēgties klāt arī ugunsdzēsēji.
“Mūsdienās, projektējot ārējās ūdens apgādes tīklus, galvenais akcents, uz ko skatās projektētāji, ir drošība saistībā ar ugunsgrēku dzēšanu – cauruļvadu kapacitāti. Lai brīdī, kad ugunsdzēsēji piebrauc, var ātri paņemt vajadzīgo ūdens daudzumu un nodzēst ugunsgrēku. Tas ir ļoti svarīgi, bet projektēšanas laikā aizmirstam par ūdens kvalitāti,” skaidroja RTU pētnieks Jānis Rubulis.
Ja nebūtu svarīgs šis drošības jautājums un ik pa brīdim ūdens apgādes tīklos nenotiktu avārijas, tad liela daļa cauruļu būtu krietni šaurākas. Taču platajās caurulēs reizēm rodas saduļķojums. Tādu ūdeni negribas ne dzert, ne ar to mazgāt drēbes.
“Tā kā ir samazināts plūsmas ātrums, nogulsnes nogulsnējas. Brīdī, kad mainās plūsmas ātrumi, piemēram, notiek avārija, kāds plīsums vai vienkārši ir lielāks patēriņš, tad šīs daļiņas tiek uzduļķotas, un ūdens lietotāji krānā redz uzduļķoto ūdeni,” stāstīja Rubulis.
RTU kopā ar sadarbības partneriem radīts inovatīvas mobilas iekārtas prototips, ar kura palīdzību iespējams gan konstatēt saduļķojuma apmēru ūdens apgādes tīklā, gan izskalot caurules no nogulsnēm.
“Pie iekārtas nav jābūt klāt ekspertam. Mēs varam iekārtu nodot pašvaldības darbiniekiem. Iedot viņiem plānu, kā skalošana jāveic. Viņiem atliek pieslēgties pie hidranta, nospiest vienu pogu. Iekārta pati sāk darboties, veic tiešsaistē duļķainības caurplūdes mērījumus. Nospiež otru pogu, un visi dati atnāk pie manis kā eksperta, es veicu datu analīzi,” procesu skaidroja pētnieks.
Ar šīs iekārtas palīdzību tiek risināts cilvēkresursu trūkuma jautājums. Ekspertiem nav jābūt klāt katrā cauruļu skalošanas posmā. Iekārta tapusi ar universitātes Zinātnes un inovācijas centra palīdzību, kurā kopā sadarbojas studenti, zinātnieki un dažādu nozaru uzņēmumi.
“Mums mērķis ir attīstīt uzņēmumu, zinātnieku vai studentu idejas un dot pienesumu, kas viņiem ir nepieciešams. Šajā gadījumā ir inženiertehnisks risinājums, lai visus šos sensorus ievietotu vienā kompaktā sistēmā, lai trešajai pusei jeb ūdens tīklu apsaimniekotājam būtu iespēja attālināti nomērīt un iegūt datus, kas vēlāk noder zinātniekiem,” sacīja RTU Zinātnes un inovāciju centra pārstāvis Kristens Raščevskis.
Jaunā iekārta jau ir pārbaudīta darbībā, to testējot kopā ar uzņēmuma “Rīgas ūdens” pārstāvjiem.