RTU top snovborda dēļi

Mūsdienās tik populārais sporta veids snovbords ieinteresējis arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) radoši tehniskos prātus. Būvniecības fakultātes studentiem un pasniedzējam radās doma studiju procesā izgatavot snovborda dēļus. Kopumā izstrādes procesā piedalījās 15 studenti. Šī praktiskā darbošanās studentiem tika ieviesta kā pilnīgi jauns elements. 

Ne tikai teorija, bet arī praktiska darbošanās studiju procesa ietvaros jauniešiem sniedz priekšzināšanas par savu iespējamo nākotnes specialitāti, kā arī paplašina redzesloku. RTU Būvniecības fakultātē vairākus mēnešus norisinājās sagatavošanās darbi snovborda dēļu izbūvei. Skices, rēķināšanas darbi bija tikai sākums. Bet nu jau studenti praktiski ir izgatavojuši trīs snovborda dēļus. Visi trīs dēļi tika izgatavoti konstrukciju katedras vadošā pētnieka Kaspara Kalniņa uzraudzībā.

 „Priekšmets, kuru es pasniedzu, ir modernie materiāli, objektīva ir tā filozofija, ko es aizguvu no citām universitātēm citās valstīs. Ir acīm redzami, ka students ne tikai grib saprast teoriju, bet viņš arī dzīvē grib praktiski pamēģināt,” stāsta Kalniņš. „Es sapratu, ka tuvojas ziema, un likās, ka sniega dēlis ir viens no zīmīgām lietām, kas studentiem varētu patikt. Es domāju, ka šis vairāk ir demonstrētājs, lai students saprot, ka viņi var uztaisīt jebko, ko tik vēlās. Galvenais, lai studentiem nebūtu bailes pamēģināt rokas pamērcēt līmē un saprast, vai tas ir vai nav izdarāms.”

 Paši studenti atzīst to, ka šī ir bijusi unikāla iespēja darboties praktiski, jo līdz šim pārsvarā ir bijusi vienīgi teorija.

Studenti slavē pasniedzēja attieksmi par praktisko darbošanos, kā arī norāda, ka ir ļoti grūti kaut ko iesākt vienā lekcijā, kuras garums ir  viena stunda un trīsdesmit minūtes, tādēļ snovborda dēļu izbūves procesam bija nepieciešamas virsstundas. Bet par pašu padarīto darbu ir neizsakāms gandarījums, stāsta RTU students Guntis Japiņš.

"Var redzēt, kā tas reāli dzīvē notiek un pašam pastrādāt, un ar tik zinošu pasniedzēju tas tik tiešam noder. Viņš mums arī pirmajā lekcijā teica, ka jūs 80 procentus strādāsiet, bet 20 procentus būs tikai teorija, tā arī bija un tas bija ļoti noderīgi,” atzīst Japiņš.

Novērtēt izgatavoto snovborda dēļa kvalitāti augstskola uzaicināja Latvijas snovborda izlases kandidātu Jāni Sarānu. Viņš norādīja, ka galvenie divi vērtēšanas kritēriji bija materiāla izturība un slīdvirsmas efektivitāte, kā arī uzsvēra to, ka

snovborda dēļi ir izgatavoti ļoti augstā līmenī. Raugoties nākotnē, Latvijā ir visas iespējas veiksmīgi attīstīt snovborda dēļu ražošanas biznesu, uzskata Sarāns.

 „Faktiski, strādājot pie viena tādā dēļa, izmaksas ir visai augstas, jo tajā pašā laikā ir jārēķina laiks, kas tiek ieguldīts. Ja darbojas pie viena snovborda dēļa pamatnes trīs līdz četri cilvēki, tās ir divas nedēļas, plus, lai sagatavotu katru dēli, vēl sešas stundas. Ir jādomā, kā varētu samazināt ražošanas izmaksas, un tad varētu panākt lietderīgu un efektīvu rezultātu,” lēš Sarāns.

Studiju procesā izgatavotajiem snovborda dēļiem atliek vien nopirkt speciālos dzelžus, lai uz tiem būtu droši stāvēt, braucot no kalna. Un, iespējams, tuvākajās nedēļās jau kāds no šiem trīs snovborda dēļiem nobrauks arī no kāda Latvijas kalna. Plānots, ka šie dēļi atradīsies būvniecības fakultātē kā paraugi nākamā gada studentiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt