RTU zinātnieki daudzu gadu garumā strādā pie viedā ielu apgaismojuma, radot jauna veida sensorus, ko iespējams pieslēgt pie esošās apgaismojuma sistēmas.
“Parastā gudrība ir pielikt kustības sensoru un kaut kā no minimuma līdz maksimumam regulēt gaismu. Tas nav pārāk gudri. Mums tomēr ir standarti, mašīnas braukā diennakts laikā dažādos apjomos, un attiecīgi būtu jāmaina apgaismojuma klase, kas ir intensitāte,” skaidroja RTU pētnieks Ansis Avotiņš.
RTU izstrādātie sensori ir daudz gudrāki nekā līdz šim ierastie, jo spēj izmērīt satiksmes intensitāti, automašīnu pārvietošanās ātrumu un vēl vairākus parametrus, lai izrēķinātu, kurā brīdī un cik spilgtam ir jābūt ielu apgaismojumam.
Proti, ja nakts stundās nav neviena auto, tad apgaismojuma līmenis samazinās un ieslēdzas tikai tad, kad auto sāk tuvoties.
“Mūsu sistēmas detektē priekšlaicīgi. Nevis tad, kad tu piebrauc pie gaismas staba, un tad ieslēdzam gaismu, bet spējam noķert jau uz priekšu. Kad iebrauks zonā, jau būs gaisma. Nav žilbinājuma. Viss ir labi,” sacīja Avotiņš.
Šādu apgaismojumu var izvietot arī parkos, jo sensors spēj “sajust” cilvēkus, vai, piemēram, noliktavās.
“Mēs esam atkal celmlauži, līdzīgi kā mēs ar “LITES” projektu 2009. gadā Rīgā un Bordo [Francijā] ieviesām pirmo gudro apgaismojumu. Tas ir ar sensoru, kur gaismekļi viens ar otru spēj komunicēt un viens sensors spēj ieslēgt piecus. Tagad mēs lecam vēl tālāk, vēl gudrāk,” atzina Avotiņš.
Viedā apgaismojuma izveidē iesaistījies austrālietis Leslijs Roberts Adrians, kurš pirms 17 gadiem ieradās Latvijā, lai studētu. Tomēr Adrianam mūsu valstī tik ļoti iepaticies, ka viņš šeit apmetās uz pastāvīgu dzīvi.
Adrians ir apguvis latviešu valodu tā, lai ikdienas sarunās varētu sazināties ar apkārtējiem. Tomēr, kad jārunā par zinātni, tad specifisko terminu dēļ viņš labprātāk izvēlas angļu valodu.
“Ierašanās Latvijā, iespējams, ir viena no labākajām lietām, ko esmu paveicis. Es strādāju ar elektroniku lielāko savu dzīves daļu. Ierodoties Latvijā, vēlējos iegūt akreditāciju savam darbam, strādājot pie bakalaura darba. Vienīgais, ko gribēju, bija bakalaura grāds, un tas ir viss. Bet es izbaudīju darbu un dzīvi Latvijā tik ļoti, ka apprecējos un ieguvu maģistra un doktora grādus,” atzina Adrians.
Viņš stāstīja, ka pie viedā apgaismojuma izveides strādā jau gadiem: “Mēs turpinājām ar šo projektu daudzus gadus, padarot to arvien labāku un labāku. Veidojām algoritmus un citādākas metodes tā izveidei. Rezultātā esam ieguvuši labu produktu, kas ir lēts, gudrs, energoefektīvs un kas, kā mēs ceram, būs visās ielas apgaismojumu lampās.”
Šobrīd Rīgā un Baldonē uz vairākām ielām uzstādīti jaunie sensori, testējot un pārbaudot, kā tie strādā ārpus laboratorijas apstākļiem. Kā stāstīja zinātnieki, jaunais viedais apgaismojums būs salīdzinoši lēts risinājums, kas pilsētām ļaus samazināt elektrības patēriņu.
