“Lai uztaisītu pirmo raķeti, pavadījām divus gadus. Esam iemācījušies visas grūtākās lietas. Mērķis ir otro raķeti uzbūvēt pusgada laikā. Pieļauju, ja būvētu trešo raķeti, tad tas būtu vēl ātrāk,” stāstīja RTU studente Aija Monika Vainiņa.
Studentu komandas kapteinis Arvīds Bāliņš skaidroja, ka šis ir paātrināts veids, kā apgūt zināšanas. Viena lieta ir dzirdēt teoriju lekcijās, otra – izmēģināt praksē. Šādas raķetes izveide ir tehniski gana sarežģīts risinājums.
“Man sanāk pārzināt gan mehāniku, gan elektroniku, gan arī programmēšanu,” atzina Bāliņš.
Vainiņa raķetes izstrādē ir atbildīga par kodu, kas lidojuma datoram ļauj izpildīt konkrētas funkcijas – ievākt datus no sensoriem, izlaist izpletni: “Principā uzzināt visu par raķeti lidojuma laikā. Es pati studēju programmēšanu. Šis projekts ir lieliska iespēja man pilnveidot savas prasmes, sadarbojoties komandā, risinot praktiskas dabas problēmas.”
Pirms raķetes palaišanas bija nepieciešams iziet cauri protokolam uz astoņām lapām, kur aprakstītas veicamās darbības un pārbaudes, lai pacelšanās notiktu veiksmīgi.
“Stresiņš bija pirms tam. Protams, ir kaut kāds uztraukums, ja nu aizmirsti kaut ko savienot. Mums ir speciālas lapas, kam ir jābūt savienotam un tā tālāk. Protams, brīdis, kad raķete aizlido, tā skaņa, tas ir vienkārši brīnišķīgi,” atzina Bāliņš.
Lai gan vienam otram no malas varētu šķist, ka raķetes palaišana Latvijā ir studentu izklaide, šis apgalvojums ir tālu no patiesības. Lai izveidotu šādu raķeti, studenti pie tās strādājuši divus gadus. Palaišanas un lidošanas brīdī ir jābūt pārdomātiem visiem procesiem, kas notiks faktiski katrā milisekundē.
Komandas mentors, raķešu konstruktors Andrejs Puķītis stāstīja, ka lielais mērķis ir iemācīt jauniešiem strādāt ar kompleksiem projektiem un to, ko viņi nekad nav darījuši.
“Japānas pirmā raķete, kad viņi sāka savu kosmosa programmu, bija stipri mazāka nekā mūsējā. Viss sākas ar mazām raķetēm, bet gudriem cilvēkiem, kuri saprot kāpēc un kā tas viss notiek,” uzsvēra mentors.
“Nav grūti uzlidot augstu. Pieliekam lielu dzinēju un lidojam. Grūti ir sasniegt rezultātus, kas precīzi atbilst simulācijai. Tas nozīmē, ka mēs saprotam, ko mēs darām, raķete lido tā, kā mēs to esam izplānojuši,” sacīja Puķītis.
Universitātes mācībspēki un studenti sola, ka vasarā gaisā tiks palaista vēl viena, jau uzlabota raķetes versija.
“Plāni ir taisīt jau nākamo raķeti, kur mēs ņemam vērā mācības no šīs pirmās izmēģinājuma raķetes. Plānojam sasniegt vēl lielāku ātrumu, vēl lielāku augstumu. Ātrums mums tagad bija pāri 1000 kilometriem stundā. Tagad mums būs divu izpletņu sistēma un mēs izmantosim kompozītmateriālus. Tās ir iestrādes, kas mums noderēs arī vēlāk,” skaidroja students Bāliņš.
Jauno raķeti varētu aprīkot arī ar videokamerām, lai precīzāk redzētu, kā tieši raķete uzvedas lidojuma laikā.
