Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Laukos trūkst sezonas strādnieku

Panorāma

Panorāma

RTU zinātnieks izstrādājis programmatūru, lai no attāluma noteiktu dzīvības pazīmes

Robotikas inženieris no Latvijas izveidojis programmatūru glābējrobotam

Robotikas inženieris no Latvijas izveidojis programmatūru robotam, kurš katastrofu gadījumā varētu palīdzēt glābt cilvēkus grūti sasniedzamās vietās. Pašreizējā izstrādes stadijā robots spēj atpazīt cilvēku un noteikt, vai viņam darbojas sirds un plaušas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Artūrs Ivanovs vairākus gadus strādājis Eiropas Kodolpētniecības centrā, kur kopā ar pētnieku komandu radīts robots.

Robotikas inženieris no Latvijas izveidojis programmatūru glābējrobotamSintija Ambote

Eiropas Kodolpētniecības centra CERN radītais Lielais hadronu paātrinātājs atrodas 27 kilometrus garā tunelī, kas ir aptuveni 100 metrus zem zemes uz Šveices un Francijas robežas. Ja tunelī izceltos ugunsgrēks, glābēju vienība notikuma vietā varētu ierasties tikai aptuveni pusstundas laikā, tāpēc zinātnieki izveidojuši robotu, kas varētu iesaistīties cietušo glābšanā. Pētnieku komandā darbojās arī Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Artūrs Ivanovs, kas veidoja robota radaru sistēmu, lai tas varētu atpazīt cilvēkus un uztvert viņu dzīvības pazīmes.

"Protams, robots nevar pilnībā aizvietot pašu ugunsdzēsēju, bet funkcijas, kuras robotam varētu deleģēt jau tagad, ir ugunsgrēka dzēšana un lokalizēšana. Un kas ir vairāk svarīgi – robots var ievākt informāciju pirms glābēju ierašanās, vai notikuma vietā ir cilvēki. Tas tiek veikts, izmantojot dažāda veida kameras un, līdzko cilvēks ir identificēts, ir iespējams pat pateikt, kādā stāvoklī viņš ir un vai viņš ir pie samaņas. Ja cilvēks ir bez samaņas, tad, izmantojot radarus, ir iespējams bezkontakta ceļā vairāku metru attālumā noteikt plaušu aktivitāti un sidrs darbību. Lai arī mēs paši to nejūtam, bet mūsu ķermenis izdala mikrovibrācijas, kas saistītas ar asins pulsēšanu un sirdsdarbību, un šīs vibrācijas var uztvert ar radaru," stāsta Artūrs Ivanovs.

Robots ir nelielam vilcieniņam līdzīga konstrukcija ar vairākiem vagoniem, ko CERN līdz šim izmanto monitoringam – radiācijas vai skābekļa mērījumiem tunelī. Robots ar glābēja funkciju vēl ir tapšanas stadijā. Norit darbs pie navigācijas, lai tas pats spētu orientēties, kur tam jādodas, jo robota operatoram tumšā un piedūmotā vietā ir grūti to vadīt. Plānots, ka Lielā hadronu paātrinātāja tunelī tas atradīsies pastāvīgi un katastrofu gadījumā spēs reaģēt daudz ātrāk.

CERN drošības sistēmas ir ļoti attīstītas, un, par laimi, ne reizi nav bijis tā, ka būtu jāglābj cilvēki tuneļos, taču par to tiek piedomāts, skatoties arī uz nākotni. Tiek plānots jau nākamais paātrinātāja komplekss, kas saucas ‘’Future circular collider’’, kas būs nākamais solis, lai palielinātu enerģijas, kuras varam piešķirt protoniem un citu daļiņu paātrinājumam, lai pētītu jaunus fizikas fenomenus. Šis jaunais tunelis būs aptuveni 100 kilometrus garš, un tajā inspekcijai, tehniskajai aprūpei un glābšanas darbos robotu izmantošana būs obligāta, ņemot vērā, ka tuneļa izmērs būs teju četras reizes lielāks.

Robotikas inženieris vērtē, ka robots ar jauno programmu nākotnē varētu arī nākt talkā glābējiem katastrofu gadījumā, lai palīdzētu sasniegt cilvēkus tuneļos un citās grūti pieejamās vietās.

"Arī tad, ja glābējam pašam ir pārāk liels risks piekļūt cietušajam, ir šis potenciāls tur sūtīt šos robotus, bet, ja runā par atsevišķām sistēmas daļām, tad, piemēram, robota radara spēja noteikt cilvēka dzīvības pazīmes, tad šis koncepts var tikt izmantots vēl plašāk. Proti telemedicīnā, kur pats pacients atrodas mājās un ārsts var veikt attālinātu diagnostiku. Tāpat šo radaru var izmantot pacientiem, kurus nepieciešamas pastāvīgi monitorēt," skaidro Ivanovs.

Artūrs Ivanovs Eiropas Kodolpētniecības organziācijā (CERN) Ženēvā nostrādāja teju četrus gadus. Martā darbu projektā beidza un patlaban atgriezies Rīgas Tehniskajā universitātē.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt