ĪSUMĀ:
- Kārlis Pīgožnis ir gados jauns robotikas pasniedzējs.
- Hobiji – motociklu restaurācija, aviācija, audiofilisms, seno latgaļu vēsture, fotografēšana, sports, makšķerēšana, kalnos kāpšana, slēpošana, robotika.
- Kārlis Pīgožnis māca robotiku Preiļu Valsts ģimnāzijā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.
- Viens no Latvijas Robotikas čempionāta organizatoriem; viņa audzēkņi iegūst godalgotas vietas.
- Covid-19 pandēmijas dēļ robotikas kustība Latvijā apsīka, tagad atkal "uzņem apgriezienus".
- Ar robotu tehniku saistītās profesijas kļūst arvien pieprasītākas visā pasaulē.
- Visi Kārļa kursabiedri palikuši strādāt Latvijā, lielākā daļa attīsta nozari tepat – Latgalē.
Kārļa Pīgožņa dzimtā puse ir Rēzeknes novada Puša. Jau bērnībā viņu aizrāva audio tehnika – patika klausīties labu mūziku, bet vispirms izdomāt, kā sakombinēt atskaņotājus, pastiprinātājus un atskaņošanas ierīces, lai mūziku varētu klausīties labākā kvalitātē. Kārlis atzīst, ka bērnībā viņa sapņi un vēlmes bijušas diezgan vienkāršas – visu laiku attīstīties un veidot labāku vidi sev apkārt. Tagad hobiju ir daudz, piemēram, motociklu restaurācija un arī braukšana ar tiem; ļoti aizrauj arī aviācija, gan lielā pilotējāmā, gan arī bezpilota lidaparāti.
Kārli aizrauj arī seno latgaļu vēsture, viņu dzīvesveids un tradīcijas, tāpēc jaunietis iesaistījies vēstures rekonstrukcijas klubā "Kroma kolna bruoleste", kur iespējams ne vien uzģērbt seno latgaļu tērpu un bruņukreklu, bet arī paņemt rokās ieroci un saprast, kā senči cīnījās 16. gadsimtā.
Brīvajā laikā Kārlim patīk fotografēt dabu, vasarā makšķerēt, bet ziemā slēpot. No sporta aktivitātēm viņam vairāk patīkot ielu vingrošana, nedaudz svarcelšana un arī kāpšana kalnos.
Kārlis saka: "Hobiji ir tādi, jo patīk un interesē tas, kas attīsta un ir aktuāls pašam."
Vajag tikai darīt un mācīties no kļūdām
Galveno vietu Kārļa Pīgožņa dzīvē aizņem robotika. Pat nevar īsti atšķirt – tas vairāk ir hobijs vai darbs.
"Robotika kā tāda ir sākusies diezgan sen kā elektronisko komponenšu un mehānisko detaļu salikums, ko parasti veidoja mājas apstākļos vai skolās dažādos pulciņos, bet kā robotikas sacensības un čempionāti – ar 2000. gadu sākumu.
Agrāk tas viss bijis kā aviomodelisms un radio pulciņi skolās, kur būvēja raķetes ar radio vadāmajiem elementiem, vai radio amatieru pulciņi, kur vairāk tika fokusēts uz radio komunikācijas ierīču uzbūvi un izpratni, kas ir radio viļņi un kā to visu izgatavot mājas apstākļos,"
stāsta robotikas pasniedzējs.
Robotiku Latgalē ir iespējams apgūt vairākos robotikas klubos vai skolu pulciņos. Kārlis uzsver, ka, studējot Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā par mehatronikas inženieri, ir iespējams apgūt visus pamatus robotu būvē, gan teorētiski, gan praktiski izgatavojot un darbojoties ar robotiem. Robotikas prasmes iespējams apgūt Preiļu Valsts ģimnāzijā robotikas pulciņā un citās vietās Latvijā. Kārlis Pīgožnis robotiku māca gan Preiļu Valsts ģimnāzijā, gan paša absolvētajā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.
"Robotika jauniešiem iemāca kritisko domāšanu, kas ir pamats tam, kā rodas zinātkāre, – kas no kā sastāv un kā darbojas, lai veidotu tādu rezultātu, kā ir iedomāts.
Robotika dod zināšanas elektronikas uzbūvē, mehānikā, programmēšanā, 3D modelēšanā, metālapstrādē, aerodinamikā, radio sakaros utt.," skaidro Kārlis.
Lai kļūtu par inženieri, galvenais ir interese un gribēšana saprast inženierzinātnes, jo neviens nav dzimis par speciālistu, bet tikai kļuvis, noteic Kārlis. Specialitāti ir iespējams apgūt, vajag tikai darīt un mācīties no kļūdām!
Robotikas kustība uzņem apgriezienus
Kārlis Pīgožnis stāsta, ka pirms Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laika robotikas sacensības bija ļoti pieprasīta un populāra aktivitāte, uz kuru bija daudz interesentu – gan jaunāki skolēni pamatskolas vecumā, gan arī pieaugušie.
"Un tad, sākoties pandēmijai, visa veida sacensības un nodarbības robotikā lielākoties tika "nopauzētas", jo robotika, kā zināms, ir nozare, kura prasa cilvēka klātbūtni, lai tas viss attīstītos.
Pandēmijas ierobežojumu laikā tikai daži klubi ir mēģinājuši turpināt robotikas kustību. Piemēram, bezpilotu lidaparātu jeb dronu sacensības bija rīkotas attālināti simulatoros uz datoriem, nevis klātienē, kā ierasts. Bet ar pagājušā gada decembri ir nolemts, ka ir jāatsāk robotikas kustība Latvijā, un pirmās sacensības klātienē jau notika pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas.
Un nākamais posms robotikas čempionātam notiks 28. janvārī Preiļu Valsts ģimnāzijas telpās dažādās disciplīnās," teic Kārlis.
ROBOTIKAS KUSTĪBAS "VIRZIENI" UN ČEMPIONĀTA DISCIPLĪNAS:
- Linefollower jeb līnijsekotāji. Robota uzdevums ir pēc iespējas ātrāk un precīzāk izbraukt doto trasi, kas ir melna līnija uz balta laukuma.
- Mini Sumo sevi pozicionē kā mazākie, bet ne vārgākie sumo roboti.
- Lego Sumo spēj pārsteigt ar universālo pielietojumu.
- iRobot Sumo putekļusūcēju roboti, kuri radoši pārveidoti, lai cīnītos ringā.
- Folkrace roboti sacenšas šķēršļu trasē, kuru ir spējīgi izbraukt vien izveicīgākie un attapīgākie roboti.
- Dronu sacensībās pilotam jābūt tik izveicīgam, lai izbrauktu šķēršlu trasi ar lidojošu robotu-dronu.
- Freestyle kategorijā katram ir iespēja demonstrēt savus robotikas sasniegumus plašākam skatītāju lokam.
- Antweight robotu sacensības – disciplīna, kurā roboti vadāmi ar pulti.
Latvijā robotikas čempionāts ir sadalīts vairākos posmos, un rezultāti dalībniekiem, kuri piedalās katrā posmā un parāda savus rezultātus, tiek summēti, un sezonas beigās dalībnieks tiek apbalvots atsevišķi.
"Apbalvojums kopvērtējumā ir kā pierādījums tam, ka dalībnieks ir spējis noturēt savu prasmju līmeni un bijis aktīvs visas sezonas garumā.
Parasti kopvērtējumā uzvar tie dalībnieki, kuri spējuši atrast gan programmu, gan mehānisku risinājumu pielietojumus robotu tehnikā un aktīvi tos attīstījuši starp posmiem. Pagājušajā gadā sezonu bijām uzsākuši Lietuvā robotikas čempionātā, kur viena no manu audzēkņu grupām iekļuva pusfinālā "Mini Sumo" disciplīnā," lepojas Kārlis Pīgožnis.
Pēdējās sacensībās, kas notika Rīgā, Kārļa Pīgožņa trenētie jaunieši ieguva 1. un 3. vietu "iRobot Sumo" disciplīnā, "Mini Sumo" iekļuva pusfinālā, bet "Linefollower" jeb līnijsekošanas roboti tika 2. vietā.
Robotikas pasniedzējs Kārlis Pīgožnis norāda, ka profesijas, kas saistītas ar robotu tehniku, ir ļoti pieprasītas darba tirgū.
"Tie, kuri izvēlas savu specialitāti saistīt ar inženierzinātnēm un robotu tehniku, parasti ir nodrošināti ar darbu, jo tie ir cilvēki, kas veido nākotni. Šādu profesiju speciālistiem darbs ir nodrošināts gan tepat Latvijā, gan arī ārzemēs. Ir daļa, kas atver arī savus uzņēmumus,"
uzsver Pīgožnis.
Kārlis Pīgožnis ir lepns, ka arī visi pārējie mehatroniķi, kas kopā ar Kārli pabeidza Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, strādā tepat Latvijā, un lielākā daļa ir palikusi strādāt un attīstīt nozari tepat Latgalē.
