“Tas ir aizraujoši, ka mēs varam mācīties no dabas, un vienmēr ir vērts meklēt un būt iedvesmotiem, lai rastu jaunus risinājumus. Ja mēs skatāmies, piemēram, uz hameleonu, parādās jauna domāšana. Tas ir diezgan aizraujoši, modelim ir daudz izcilu iezīmju, kas var mainīt krāsu un pielāgoties dabai,” stāstīja “Bionic” korporācijas vadītājs Eliass Maria Knubens.
Arvien pazīstamāka ir robotsieviete Sofija no Honkongas. Viņa prot runāt, izrādīt emocijas, ieskatīties dziļi acīs.
Bet, vai jāveido tādi roboti, kuri ir līdzīgi cilvēkam – ar mīmiku, emocijām, vai tomēr sabiedrība nepieņems tādas tehnoloģijas?
Profesors, vadošais pētnieks Jānis Grundspeņķis atzīst, ka ir grūti prognozēt, kas ir labāk.
“Labāk ir attīstīt visus virzienus. Tagad ir arī emocionālā skaitļošana, viens no populāriem mākslīgā intelekta virzieniem. Tad labāk ir attīstīt tos visus, un tad skatīties, kur mēs nonāksim,” uzskata Grundspeņķis.
“Asimo” robots no Japānas ir īsts cilvēku palīgs un nav līdzīgs pašam cilvēkam. Pienesīs ūdens pudeli, uzspēlēs futbolu, nodiriģēs lielu orķestri, kopā dosies dejā un palīdzēs citos smagos darbos.
Tomēr gana daudz ir arī cilvēku, kuri satraucas par dzelzs gabala jūtām. Tā aktīvistu grupa panāca kompānijas “Boston Dynamic” galvenā inženiera Marka Kolberta atlaišanu no darba. Sašutumu radīja tas, ka Marks Kolberts, pārbaudot robotsuņa koordinācijas un stabilitātes spējas, spārdīja to ar kājām un visādi citādi traucēja dzīvot.
Tad rodas jautājums – vai cilvēce ir gatava šādām tehnoloģijām un to straujai attīstībai? Un vai tie varētu apdraudēt pašus cilvēkus?!
“Roboti kalpo cilvēkam. Japānā izsniedz ēdienus un hospitāļos pārvieto slimniekus un tā tālāk. Jā, viņi ir visi programmēti, lai palīdzētu cilvēkiem, bet viņi pašā savā pirmajā iecerē ir tādi, kas nu nekādi nevar apdraudēt cilvēkus,” klāsta Jānis Grundspeņķis.
Ja robotiem attīstīsies apziņa un sapratne, tie kļūs autonomi un neatkarīgi no cilvēkiem. Un radītāji, iespējams, vairs nevarēs kontrolēt robotu rīcību.
“Viens no prognozējumiem ir, ka šīs mākslīgās smadzenes varētu rasties ap 2030.-2040. gadu. Prognoze, protams, ir slidena lieta,” atzīst Jānis Grundspeņķis.
