Rīgas ģeodēzijas sākumpunkti – LU ēka un Sv. Pētera baznīca

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Par Rīgas ģeodēziskā tīkla sākumpunktu jeb nullpunktu uzskata divus objektus – Latvijas Universitātes (LU) ēku un Sv. Pētera baznīcu. Šie punkti savulaik bijuši kā atskaites vieta, lai veiktu mērījumus Latvijas teritorijai.

„Ģeodēzija nozīmē zemes mērīšanu.Zemes mērīšana un ģeodēzija ir sākusies jau ļoti senos laikos, kaut vai senajā Ēģiptē, kur Nīla katru pavasari applūda un iepriekšējās robežas tika noskalotas un vajadzēja katru gadu atjaunot,” par ģeodēzijas zinātnes pirmssākumiem stāsta Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošais pētnieks, fizikas zinātņu doktors Jānis Balodis.

Tālāka ģeodēzijas attīstība uzplauka laikā, kad sāka spriest par to, vai zeme ir apaļa vai plakana. „Kad risinājās jautājumi par to, kāds ir zemes gravitācijas lauks un par gravitācijas spēku kopumā, tad tika veikti pirmie mērījumi. Parīzes Zinātņu akadēmija noorganizēja vienu ekspedīciju tagadējās Ekvadoras un Peru teritorijā, kur tika veikts meridiāna jeb paralēles mērījums – cik vienā grādā ir kilometru.''

Savukārt Latvijas teritorijā pirmo kadastru sistēmu jeb ar nodokļiem apliekamo objektu sarakstu un novērtējumu, kā stāsta Balodis, izveidoja 17. gadsimta vidū, kad veica tā saukto arkla revīziju. „Muižās apsekoja, cik daudz platības aizņem šīs muižu zemes, kur ar viena zirga arklu varēja apart šo laukuma platību, un tā skaitījās viens arkls. Cik arklu varētu skaitīt muižas pārvaldībā, tik varēja skaitīt nodokļus,” norāda Balodis.

Tāpat arī izveidoja ceļu tīklu – radīja gan ceļu atlantu, gan kartes. Balodis norāda, ka laika gaitā bija arvien lielāka nepieciešamība pēc precīzām koordinātām, lai varētu izbūvēt jaunus ceļus, ēkas vai ielas.

17. gadsimtā attīstījās arī triangulācijas metode. Proti, ar šo metodi mērīja lielus attālumus uz zemes virsas, tādējādi varēja arī precizēt zemeslodes izmērus un izveidot ģeodēzisko punktu tīklus.

Pirmā triangulācija Austrumeiropā, kā stāsta Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta direktors Gunārs Silabriedis, izveidota 19. gadsimta Rīgā un tās nullpunkts jeb centrs atradās uz tagadējās Latvijas Universitātes ēkas jumta. Bet Latvijas valsts pirmajos pastāvēšanas gados, to atklāja Sv. Pētera baznīcā.

„Rīgas pirmās triangulācijas ģeodēziskais nullpunkts 1880.-1882. gads. Šeit ir arī redzama ģeodēziskā pamattīkla shēma, un mēs atrodamies šeit. Tātad akmens stabs [gandrīz ledusskapja lielumā] uz Rīgas politehnikuma jumta... Jā, no šejienes tika veikti mērījumi, tika nostiprināts punkts un uz viņa nostiprināts instruments, un mērīti šie trijstūru leņķi,” skaidro un shēmā rāda Balodis.

Izveidojot šādu tīklu, varēja veikt Rīgas pilsētas uzmērīšanu un noteikt robežas, koordinātas. Mūsdienās šādus mērījumus veic, izmantojot globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS. Ģeodēziskie mērījumi veikti, arī plānojot „Rail Baltic” sliežu ceļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti