Rīta Panorāma

Intervija ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktori Indru Lūkinu

Eiropas kodolpētniecības centra (CERN) zinātnes nedēļa Latvijā

Rīgā var iepazīties ar Lielā hadrona paātrinātāja zinātnisko projektu

Šonedēļ Rīgā iespējams interaktīvā izstādē apskatīt Lielā hadronu paātrinātāja tuneli, kurā tika atklāts Higsa bozons, un izzināt šī tuneļa darbības pamatprincipus. Tas būs iespējams Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN), kas pazīstams ar Hiksa daļiņu meklējumiem, nedēļas ietvaros Rīgā.

Starptautiska organizācija CERN, atrodas uz Francijas un Šveices robežas, nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Plašākai publikai CERN pazīstams ar Hiksa daļiņu meklējumiem.

Rīgā CERN nedēļa notiek no 22. līdz 26.maijam, un zinātniskais centrs to rīko kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Izglītības un zinātnes ministriju.

Šogad Starptautiskajā nedēļā piedalīsies rekordliels dalībnieku skaits – 45 pārstāvji no 36 augstskolām. RTU Ārzemju studentu departamenta pārstāvji vadīs semināru, kurā Starptautiskās nedēļas dalībnieki pārrunās dažādus pētījumus un to rezultātus, iniciējot jaunas idejas dažādu starptautisku projektu īstenošanā un tālākas sadarbības veicināšanā studijās, pētniecībā un zinātnē.

RTU zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna stāsta, ka notiks dažādi ar elementāro fiziku saistīti pasākumi: "Šodien būs pirmā lekcija, kur uzstāsies izcili runātāji no CERN. Viņi stāstīs kas ir elementārā fizika, kā šī fizika tiek pielietota praktiskām vajadzībām.

Interaktīvā izstāde, kurā būs iespējams ne tikai fiziķiem iepazīties ar to, ko dara CERN, bet arī skolēni varēs apmeklēt šo izstādi un piedalīties Lielajā CERN sprādziena eksperimentā.”

Interaktīvajā izstādē skaidros daļiņu fizikas pamatprincipi un demonstrēts, kā pasaules izcilākie zinātnieki cenšas atklāt vēl nezināmas daļiņas un gūt dziļāku izpratni par Visuma izcelšanos. Šie demonstrējumi notiks, izmantojot spēles elementus — žestikulējot, lēkājot, "spēlējot futbolu" ar protoniem, izstādes apmeklētāji varēs novērot, kā Higsa daļiņas piešķir matērijai masu. 

RTU doktorants Artūrs Ivanovs stāsta, ka CERNS interaktīvais stends ir atbraucis no Šveices: "Šeit tiks stāstīts mūsu nākamajai paaudzei, skolēniem, studentiem, kā arī interesentiem par to, kas ir CERN, ko tur dara un kāpēc mums tas ir svarīgi.

Grafiskā interpretācijā būs iespējams atrasties Higsa bozonā, kas tika atklāts mazāk nekā pirms 500 gadiem."

 

Latvija arī oficiāli paudusi gribu un apņemšanos iegūt pilntiesīgas dalībvalsts statusu Eiropas Kodolpētniecības centrā. Premjera Māra Kučinska parakstīta vēstule pirmdien, 22.maijā, iesniegta Eiropas Kodolpētniecības centra pārstāvjiem. Dalībvalsts statuss palielinātu mūsu zinātnieku un uzņēmēju iespējas piedalīties izdevīgos projektos.

 Rīgas Tehniskā universitāte jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus sadarbojas ar CERN. Vairāki zinātnieki stažējušies Šveicē, un augstskolas pētnieki sākuši izstrādāt tehnoloģijas un materiālus lielajam hadronu paātrinātājam. Taču Latvijas pētnieku iespējas varētu būt daudz lielākas, ja Latvijai būtu pilntiesīgas dalībvalsts statuss šajā zinātnes organizācijā.

Pētnieki skaidro - lai tādu iegūtu, valstij jāizpilda trīs nosacījumi. Jābūt valdības līmenī paustai politiskai gribai un gatavībai spēlēt augstākajā zinātnes līgā. Pirmdien šāds dokuments iesniegts. Otrkārt,  jābūt attīstītai ražošanai, kura spēj CERN  piegādāt zinātniski pētniecisko aprīkojumu. Treškārt, Latvijā jābūt daļiņu fizikas zinātnes jomai

Ar pirmo punktu ir kārtībā, ir  politiskā griba,  ražotāji Latvijā ir un ir jāparāda CERN, ka tas tā ir, saka zinātnieks Toms Torims, atzīstot, ka pie trešā punkta gan ir jāstrādā.

Kā saka RTU zinātnieki, viņi ir gatavi būt kā dzinējspēks un pulcēt ap sevi fiziķus un veidot  atbilstošas studiju programmas. Pētnieki un uzņēmēji šonedēļ diskutēs arī par iespējamo sadarbību ražošanā.

Jāpiebilst, ka Eiropas Kodolpētniecības centra budžets pārsniedz miljardu, un pusi no tā iegulda industriālos pasūtījumos, ko saņem galvenokārt dalībvalstis.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt