“Tas, ko mēs darām, nav nekas pasaulē unikāls, jo visas [pasaules lielās] pilsētas šobrīd aktīvi iesaistās jauno tehnoloģiju testēšanā. Pilotteritorija vienkārši ir vieta, kura speciāli paredzēta tam, lai jaunos, 5G tīklā izmantojamos risinājumus varētu pārbaudīt,” skaidroja Geks.
Jau šobrīd šajās teritorijās izvietoti dažādi risinājumi, kuru darbību nodrošina 5G pārklājums. Tie, piemēram, ir viedie ielas apgaismojumi, velosipēdu un gājēju skaitītājs, parkošanās sensori, viedie luksofori.
Šādas pilotteritorijas ļauj daudz ātrāk jaunās inovācijas testēt reālā vidē, norādīja Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Kaspars Ozols.
“Gandrīz vienmēr jaunajām tehnoloģijām ir pretestība, bet jaunās tehnoloģijas ienāk, lai palīdzētu cilvēkiem – uzlabotu satiksmi, drošību, monitorētu gaisa kvalitāti,” uzsvēra Ozols.
“Mēs ļoti aktīvi skatāmies, kā jaunās tehnoloģijas pilsētā var palīdzēt risināt dažādus izaicinājumus,” norādīja Geks.
“5G rada iespēju veicināt satiksmes plūsmas cauri pilsētai atbilstoši tam, kas satiksmē notiek. Tāpat liela prioritāte ir sabiedriskā transporta pieejamība – 5G tehnoloģijas var palīdzēt sabiedriskajam transportam dot priekšroku.
Ir arī daudzas citas lietas – pašbraucošie auto, dronu piegādes un citi interesanti virzieni,” viņš skaidroja.
Šobrīd aptuveni 30% no visām valstīm pasaulē kaut kādā mērā ir ieviesušas 5G pārklājumu, stāstīja Ozols. Arī Latvijā lielākie telekomunikāciju operatori jau šobrīd ievieš 5G bāzes stacijas. Ozols norādīja, ka atšķirības starp 4G un 5G pārklājumiem ir iespaidīgas un lielas.
“Ikdienas lietotājam jūtamākais būtu tas, ka datu pārraides ātrums būtiski pieaugs. Tās ir 10 un vairāk reizes. Otrs ir augstāka uzticamība un pieejamība, kas droši vien vairāk interesēs industriālos partnerus. Nākamais ir zemas aiztures, kas ir ļoti svarīgi dažādos pielietojumos, jo īpaši pašbraucošos auto, kur drošība ir ļoti svarīga, un automašīnai būtu ļoti ātri jāspēj ar zemām aizturēm reaģēt uz situāciju,” stāstīja pētnieks.
