REPORTĀŽA no Arktikas: Dodamies ledāju iekšienē un izzinām lavīnas

Sniegs ir neatņemama Svalbāras - Arktikas salu arhipelāga - daļa. Kad vējš sniegu atpūš pamatīgā daudzumā, tas rada lavīnas, kas pēdējos gados prasījušas vairāk cilvēku dzīvību nekā polārlāči. Viesojoties Svalbārā, LTV raidījums "Izziņas impulss" ne tikai interesējas par lavīnām, bet arī dodas aplūkot ledāju.

Pēta sniegu lavīnu prognozēšanai

Pirms dažiem gadiem lavīna nopostīja vairākas mājas, arī pērn lavīnas dēļ cieta vairākas mājas un cilvēki. Tas licis vietējiem iedzīvotājiem domāt, kā cīnīties ar šo problēmu. Tāpēc pamatīgi attīstīta sniega un lavīnu pētniecība.

“Vējš te sanes daudz sniega, tas uzkrājas. Un, kad sniegs lūst vai brūk, tad veidojas lavīna, kas tālāk izlauž sev ceļu lejā uz pilsētu. Salīdzinoši nesen te bija postoša lavīna, jo sniegs bija uzkrājies pamatīgā daudzumā un lavīna bija spēcīga un negaidīta,” skaidro pētnieks Aleksandrs Prokops.

Lai saprastu, kuras apkārtnē ir no lavīnām drošas zonas, jāveic regulāri sniega mērījumi. Tāpēc pilsētas tuvumā izvietotas vairākas mērījumu stacijas. “Te ir dažādi instrumenti, kas palīdz noteikt sniega segas biezumu. Mums ir svarīgi zināt, vai kādā brīdī te netiek sanests liels daudzums sniega. Vēl ir sniega virskārtas temperatūras mērītājs. Ja virskārta ir nedaudz siltāka, tā sāk kust, vēlāk piesalst, un tad veido tādu kā garozu. Ja šādā situācijā te būs arī papildu sniega kārta, tā var sākt slīdēt lejā. Vēl ir rādītājs, kas mēra temperatūru pašā sniega slānī – tas ir svarīgi, lai saprastu, vai sniegs mainās,” stāsta pētnieks.

Viņš arī skaidro – ja temperatūras starpība dažādos sniega segas slāņos ir ļoti liela, veidojas lieli kristāli, kas zaudē saķeri viens ar otru. Ja uz tiem uzkrīt sniega sega, tad ir ļoti augsta varbūtība, ka veidosies lavīna.

Lai prognozētu, vai tuvākās diennakts laikā iespējama lavīna, svarīgi ir pārbaudīt sniega segas stiprību.

“Lai pārbaudītu sniega slāņa stiprību, mums ir ļoti vienkāršs tests – sniegā cenšamies iedurt vai nu smailu priekšmetu vai pirkstu. Ja sniegs ir blīvāks, tajā nevar iespiest ne pirkstu, ne dūri,” skaidro Prokops.

Sniega slāņa stabilitātes noteikšanai pietiek ar ļoti vienkāršām metodēm – sākumā atliek sagriezt sniegu un izrakt bedri, atsedzot sniega kolonnu. “Te ir sniega kolonna, uz kuras jāuzliek lāpsta. Vispirms es pa to sitīšu 10 reizes ar plaukstu, tad 10 reizes no elkoņa, un tad 10 reizes no pleca. Ja kolonna izkustēsies, tad sniega slānis nav stabils,” stāsta pētnieks.

Sniega pētniecībā būtiskas ir zināšanas virknē jomu: meteoroloģijā, fizikā, inženierzinātnēs, ģeogrāfijā, matemātikā un arī informācijas tehnoloģijās, jo daudz sanāk modelēt un rēķināt.

Ledāja iekšienē

Sniega stiprumu var pārbaudīt kalnu nogāzēs, kur to atpūš vējš, bet, lai saprastu ledus noturību, jādodas ledāju iekšienē.

Kamēr vēl ir pietiekami auksts, ir iespējams ieiet ledājā, kur vasarās kūstošais ūdens izveido upes. Bet, iestājoties ziemai, ledāji sasalst un veido alu labirintu.

Sniega slāņus tur var lasīt kā koku gadskārtas – jo baltāks ledus, jo vairāk tajā sniega. Bet, jo ledus caurspīdīgāks, jo aukstāks un skaidrāks bijis laiks, kad tas veidojies.

Daudz grūtāk tur izsekot ledus atnesto akmeņu stāstam. “Mēs nezinām, no kurienes tie nāk un cik seni tie ir. Savukārt, ja redzam akmens bluķi ledus gabalā, tad varam būt droši, ka tas te ir jau ļoti sen. Ja tas te būtu atnests nesen ar ledāja kūstošo ūdeni, tas būtu uz zemes, nevis ledus sienā,” skaidro gids Maikls Petits.

Tā ir kā laikā apturēta upe, kuras plūdums apstājies, kad iestājies stindzinošs sals. Savukārt gaisa burbulīšu veidots raksts ledū izskatās kā koraļļu rifs.

Ledus gan drīz kusīs un visu pārvietos. “Nākamajā gadā, kad ledus atkal kusīs, visi šie kluči pārveidosies un pārvietosies. Tad arī mainīsies alu labirintu ceļi, jo, piemēram, šis ledus gabals nokritīs uz zemes un ap sevi liks citādi plūst kūstošajam ledus upes ūdenim, kas atkal atradīs sev citus ceļus un veidos jaunus labirintus.

Tāpēc te var nākt katru gadu it kā uz to pašu vietu, bet tā ikreiz būs mainījusies līdz nepazīšanai,” saka gids.

Pilnu LTV raidījuma "Izziņas impuss" otro sēriju skaties šeit:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti